Satversmes tiesa atzīst Daugavpils aizliegumu spēļu zālēm pie dzīvojamām mājām

Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2025-22-03, atzīstot, ka Daugavpils pašvaldības noteiktais aizliegums rīkot azartspēles noteiktu ēku tuvumā atbilst Satversmei. Spriedums ir galīgs, to nevar pārsūdzēt, un tas stājas spēkā publicēšanas dienā.

Strīds bija par Daugavpils saistošo noteikumu “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” 2. punktu. Tas nosaka, ka spēļu zāles galvenā ieeja nedrīkst būt tuvāk par 150 metriem no tuvākās ieejas daudzdzīvokļu mājā, izglītības iestādē, pašvaldības iestādē vai vietā, kur sniedz sociālos pakalpojumus. Lietu ierosināja pēc četru azartspēļu organizētāju pieteikumiem. Uzņēmumi apgalvoja, ka šis noteikums praktiski nozīmē azartspēļu aizliegumu visā pilsētā un nesamērīgi aizskar to tiesības uz īpašumu, kas aizsargātas Satversmes 105. pantā.

Tiesa šim argumentam nepiekrita. Tās vērtējumā pašvaldība drīkst noteikt vietas, kur azartspēles nav atļautas, ja aizliegumu pamato ar konkrēto teritoriju īpatnībām. Daugavpils dome to bija izdarījusi, izvērtējot ēku izmantošanas mērķi un cilvēku plūsmu to apkārtnē, un tiesa atzina par pamatotu arī izvēlēto 150 metru attālumu.

Spriedumā uzsvērts, ka spēļu zāļu tuvums ir viens no faktoriem, kas veicina azartspēļu atkarību, un tā var radīt finansiālu un garīgās veselības kaitējumu ne tikai spēlētājam, bet arī viņa ģimenei. Ja spēļu zāle neatrodas blakus mājām vai ikdienā bieži apmeklētām ēkām, mazāk ir iespēju tajā ieiet neplānoti. Tiesa norādīja, ka iespējamā spēlētāju pāriešana uz azartspēlēm internetā šo secinājumu nemaina. Stingrāka spēļu zāļu kontrole vai plašākas brīvā laika iespējas var papildināt, bet ne aizstāt pieejamības ierobežojumus.

Uzņēmējiem būtiski, ka pilnīgs azartspēļu aizliegums Daugavpilī nav noteikts. Azartspēles joprojām var rīkot mazāk apdzīvotās teritorijās, trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcās ar vismaz 15 numuriem, kā arī atsevišķā publiskā ēkā vai publiskas ēkas telpu grupā, kuras kopējā platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru. Tāpēc tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums atsver komersantu tiesību ierobežojumu.

LSM Latgales redakcija iepriekš ziņoja, ka Daugavpilī darbojas deviņas spēļu zāles un visas atrodas tuvāk par noteikto 150 metru robežu. Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gadā, ļauj pašvaldībām pašām lemt par azartspēļu vietām, un Daugavpils dome saistošos noteikumus apstiprināja 2024. gadā.

Rīgai līdzīgā lietā Satversmes tiesa 2024. gada pavasarī lēma citādi. Toreiz tā atzina galvaspilsētas ierobežojumu par Satversmei neatbilstošu, jo pašvaldība nebija pamatojusi aizliegumu teritorijās, kur atļauta komercdarbība.