Tiesa atzīst par spēkā neesošu Grīnhofas atlaišanu no Ģenerālprokuratūras

Rīgas pilsētas tiesa ir apmierinājusi Ilzes Grīnhofas, Ģenerālprokuratūras bijušās administratīvās direktores, prasību pret prokuratūru un atzinusi viņas atlaišanu par spēkā neesošu. Par spriedumu 30. oktobrī tiesā uzzināja aģentūra LETA. Nolēmums vēl nav stājies spēkā: to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no dienas, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Lieta ir svarīga, jo tā skar prokuratūras iekšējo pārvaldību un to, kā iestāde pamatojusi augsta līmeņa vadītājas atlaišanu. Prokuratūra līdz šim publiski nav atklājusi, kādus konkrētus faktus konstatēja pārbaudē, kuras rezultātā Grīnhofa zaudēja amatu.

Pārbaude sākās šā gada pavasarī. Ģenerālprokurors Armīns Meisters 24. aprīlī izdeva rīkojumu atstādināt Grīnhofu no darba pienākumiem uz pārbaudes laiku, un prokuratūra toreiz paziņoja, ka tā saistīta ar aizdomām par iespējamu prettiesisku rīcību. Pēc LTV raidījuma «De facto» ziņām, jautājumus bija radījusi gan direktores komunikācija ar padotajiem, gan atsevišķu projektu īstenošana, piemēram, transporta nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju jomā.

Darba attiecības ar Grīnhofu tika izbeigtas 18. jūnijā. Prokuratūra atsaucās uz Darba likuma normu, kas ļauj atlaist darbinieku, ja tas rīkojies prettiesiski un tāpēc zaudējis darba devēja uzticību. Grīnhofa vasarā Latvijas Televīzijai norādīja, ka 17. jūnijā pati bija iesniegusi atlūgumu, taču prokuratūra to ignorēja un izdeva darba uzteikumu, ko viņa apstrīdēja tiesā. Viņa arī teica, ka nav redzējusi dokumentu, kurā būtu skaidri norādīts, kādus normatīvos aktus viņa pārkāpusi.

Dienu pēc Grīnhofas atlaišanas, 19. jūnijā, pēc paša iniciatīvas no prokuratūras aizgāja arī administratīvā direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Ģirts Māleris. Pašlaik administratīvā direktora amatā ir iecelts Alēns Mickevičs, kurš iepriekš strādāja par virsprokuroru Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamentā.

Grīnhofa prokuratūrā sāka strādāt pirms aptuveni četriem gadiem, kad ģenerālprokurors bija Juris Stukāns. Iepriekš viņa bija Valsts kontroles padomes locekle, un 2021. gada sākumā viņa bija viena no trim kandidātiem uz valsts kontroliera amatu.

Vai prokuratūra spriedumu pārsūdzēs, pagaidām nav zināms. Ja nolēmums stāsies spēkā, tiesas lēmums par atlaišanas atzīšanu par spēkā neesošu kļūs saistošs.