Senāts atsakās skatīt kasācijas sūdzības Jelgavas mājdzemdību lietā, cietumsodi trim draudzes locekļiem stājas spēkā

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izvērtējis aizstāvju kasācijas sūdzības tā sauktajā Jelgavas mājdzemdību lietā un atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to stājies spēkā Zemgales apgabaltiesas lēmums, ar kuru negrozīts atstāts pirmās instances spriedums trim "Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes" locekļiem.

Zemgales rajona tiesa Jelgavā spriedumu pasludināja 2025. gada 14. februārī. Viens no apsūdzētajiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un desmit mēnešiem, bet pārējiem diviem piespriesti divi gadi un septiņi mēneši. Šiem diviem tiesa konstatēja vienu atbildību mīkstinošu apstākli. Apsūdzēto vidū ir mirušās sievietes vīrs un tēvs, kā arī draudzes garīgā līdera sieva.

Senāts secināja, ka aizstāvji kasācijas sūdzībās pēc būtības atkārtojuši tos pašus argumentus, kurus apelācijas instance jau bija izvērtējusi un ar pamatojumu noraidījusi. Pēc Senāta vērtējuma, sūdzības balstījās uz citādu skatījumu uz pierādījumiem un bija vērstas uz nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.

Senāts atbildēja arī uz atsevišķiem iebildumiem. Norādi, ka neatļauta ārstniecība varētu būt nepareizi kvalificēta kā smags noziegums, tas atzina par vispārīgu, jo sūdzībā nebija paskaidrots, kā tas būtu ietekmējis piespriesto sodu. Tāpat šaubas neradīja arguments par atsaukšanos uz apsūdzētās reliģiskajiem motīviem, jo tiesa tos nebija izmantojusi, lai pastiprinātu atbildību.

Lieta attiecas uz notikumiem 2019. gada maijā, kad 21 gadu vecai sievietei 14. maijā mājās sākās dzemdības. Saskaņā ar apsūdzību trīs cilvēki bez medicīniskās izglītības vienojās pašu spēkiem palīdzēt dzemdētājai un mediķus neizsauca. Bērns piedzima nedzīvs, bet māte nākamajā dienā nomira no dzemdību komplikācijām. Tiesa konstatēja, ka sieviete bija atstāta bez palīdzības dzīvībai bīstamā stāvoklī, lai gan apsūdzētajiem bija iespēja izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Notikumiem bija sekas arī pašai draudzei. 2023. gada aprīlī Senāts atteicās skatīt draudzes kasācijas sūdzību civillietā, un spēkā stājās Vidzemes apgabaltiesas spriedums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu, ko bija prasījis ģenerālprokurors.

Krimināllietai ir slēgtas lietas statuss. Ar Senāta lēmumu tiesvedība par mātes un bērna nāvi ir noslēgta, un piespriestie sodi ir stājušies likumīgā spēkā.