Seula sola stingru atbildi pēc Ziemeļkorejas draudiem pastiprināt spēkus pie robežas

Dienvidkoreja otrdien, 20. oktobrī, brīdināja Ziemeļkoreju, ka uz jebkurām jaunām provokācijām pie abu valstu robežas tā atbildēs izlēmīgi. Seulas Aizsardzības ministrijas paziņojums sekoja dienu iepriekš izskanējušajiem Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna māsas Kimas Jodžonas draudiem pastiprināt militāro klātbūtni Demilitarizētajā zonā.

Kima Jodžona pirmdien Ziemeļkorejas valsts medijos publicētā komentārā paziņoja, ka situācija uz robežas kļuvusi „ļoti nestabila”. Viņa norādīja, ka Phenjana apsver iespēju izvietot pie robežas papildu taktiskos trieciena līdzekļus un atsākt propagandas skaļruņu raidījumus Dienvidkorejas virzienā. Viņa arī uzskaitīja Dienvidkorejas karavīru brīdinājuma šāvienus un raidījumus, apgalvojot, ka tie traucē Ziemeļkorejas robežas nocietināšanas darbiem.

Seulas Aizsardzības ministrija pauda „nopietnas bažas” par šiem draudiem. Tā uzsvēra, ka brīdinājuma raidījumi un šāvieni pie Militārās demarkācijas līnijas ir likumīgs aizsardzības pasākums, lai neļautu Ziemeļkorejas karavīriem šķērsot līniju un piespiestu atkāpties tos, kas to jau šķērsojuši. Ministrija aicināja Phenjanu pārtraukt nepamatotos apgalvojumus un iebrukumus, kā arī iesaistīties sarunās par strīdiem saistībā ar robežlīniju.

Dienvidkorejas Apvienotā štāba priekšsēdētājs tajā pašā dienā apmeklēja vienību frontes līnijā un deva rīkojumu karavīriem stingri reaģēt uz jebkuru pretinieka provokāciju. Viņš arī uzdeva stiprināt Seulas iniciatīvu Demilitarizētajā zonā. Ģenerālis atkārtoti norādīja, ka par septembrī notikušo sprādzienu, kurā mīnās tika ievainoti Dienvidkorejas karavīri, atbildīga ir Ziemeļkoreja, un nosauca to par klaju pamiera līguma pārkāpumu.

Pamiera līgums 1953. gadā izbeidza Korejas kara kaujas darbības, taču miera līgums starp abām valstīm tā arī netika noslēgts. Saskaņā ar aģentūras Reuters ziņām Ziemeļkoreja kopš 2024. gada aprīļa robežas tuvumā izvieto mīnas un barjeras, un Seula šomēnes ziņoja, ka šogad Ziemeļkorejas personāls līniju šķērsojis aptuveni 50 reizes.

Spriedze apdraud diplomātiskos panākumus, ar kuriem lepojies Dienvidkorejas prezidents Li Džemjons. Ziemeļkorejas skaļruņu raidījumu atsākšana nozīmētu atteikšanos no viena no galvenajiem spriedzes mazināšanas soļiem, ko viņš dēvējis par savas politikas agrīnu sasniegumu. Reuters aptaujātie eksperti brīdina, ka brīdinājuma šāvienus var pārprast kā uzbrukumu, tāpēc pieaug nejaušas militāras sadursmes risks.