Somija plāno no vietējiem ražotājiem iegādāties miljonu kājnieku mīnu

Somijas Aizsardzības spēki gatavojas iegādāties ap miljonu kājnieku mīnu, un tās paredzēts ražot pašu valstī. Par ieceri pirmais ziņoja aizsardzības spēku izdevums «Ruotuväki», bet pirmdien sīkāk to Somijas ziņu aģentūrai STT skaidroja Sauszemes spēku štāba inženieru inspektors pulkvedis Riku Mikkonens. Mērķis ir sākt ražošanu 2028. gadā.

Iecere ir tiešas sekas Somijas izstāšanās no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzkrāšanu un ražošanu. Helsinki par izstāšanos paziņoja 2025. gada jūlijā, un tā stājās spēkā šā gada janvārī. Pēc STT ziņām, iepirkuma gatavošana sākta uzreiz pēc tam. Valdība lēmumu pamatoja ar pasliktinājušos drošības situāciju, un premjerministrs Petteri Orpo Krieviju nosaucis par ilgtermiņa draudu Somijas un Eiropas drošībai.

Aizsardzības spēki meklē divus mīnu veidus: virs zemes, piemēram, pie koka, stiprināmas cauruļveida mīnas ar aktivizēšanas stiepli un uz zemes vai zem tās liekamas mīnas, kas nostrādā no spiediena. Pēc Mikkonena teiktā, cauruļveida mīnas cena būtu ap 200 eiro, bet spiediena mīnas cena krietni zem 100 eiro. Nākotnē varētu iegādāties arī tehniski sarežģītākas, no attāluma izkaisāmas mīnas.

Kopējās izmaksas lēstas ap 100 miljoniem eiro, un piegādes ilgs vairākus gadus līdz pat 2030. gadiem. Līgumi vēl nav noslēgti, pašlaik notiek tirgus izpēte. Mikkonens norādīja, ka drīzumā tiks izsludināti piedāvājumu pieprasījumi. Pēc viņa vērtējuma, Somijā ir ap sešiem uzņēmumiem ar jaudu ražot mīnas vai to sastāvdaļas, un pasūtījumu var sadalīt starp vairākiem piegādātājiem. Speciālu atbalstu ražotņu izveidei valsts neplāno.

Miljons mīnu aptuveni atbilst krājumiem, kas Somijai bija pirms pievienošanās Otavas konvencijai 2012. gadā. Toreiz atlikušās mīnas, galvenokārt pašu aizsardzības spēku ražotas pēc 1960. gadu modeļiem, tika iznīcinātas. Vietējā ražošana ir arī piespiedu izvēle: lielākā daļa Somijas partnervalstu joprojām ir konvencijā un mīnas pārdot nevar. No valstīm, ar kurām Somija tirgojas ar aizsardzības precēm, ārpus konvencijas ir, piemēram, ASV, Dienvidkoreja un Izraēla.

Mikkonens STT minēja, ka interese par Somijas ražojumiem varētu būt Baltijas valstīm un Polijai, kas arī nesen izstājušās no konvencijas, lai gan ārvalstu pieprasījumu pagaidām nav bijis. Latvija pati attīsta mīnu ražošanu: valdība 13. oktobrī apstiprināja prettanku mīnu ražotnes izveidi kopā ar Vācijas uzņēmumu Dynamit Nobel Defence, un arī tās darbību plānots sākt 2028. gadā. Cilvēktiesību organizācijas Somijas lēmumu kritizē, jo kājnieku mīnas apdraud civiliedzīvotājus vēl ilgi pēc konfliktu beigām.