UNCTAD: globālā izaugsme 2026. gadā palēninās līdz 2,6% enerģijas šoka dēļ
ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra prognozē lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, lai gan preču un pakalpojumu tirdzniecība joprojām augs. Attīstības valstīs tempi arī mazinās, bet Āzija saglabā lielāko ieguldījumu.
Ženēvā 9. oktobrī prezentētajā «Trade and Development Report 2026» ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UNCTAD) prognozē, ka globālā ekonomikas izaugsme 2026. gadā palēnināsies līdz 2,6%, salīdzinājumā ar 2,9% iepriekšējā gadā. Tāpat aģentūra lēš, ka attīstības ekonomikas augs par aptuveni 4%, kas ir mazāk nekā 4,7% 2025. gadā. Preču un pakalpojumu tirdzniecībai prognozēts aptuveni 4% kāpums nemainīgās cenās.
UNCTAD norāda, ka galvenais spiediena avots ir enerģijas šoks pēc Tuvajos Austrumos saasinātā konflikta: Brent jēlnaftas cena nedēļās pēc notikumu eskalācijas pieaugusi no aptuveni 70 līdz vairāk nekā 110 dolāriem par barelu. Importējošajām attīstības valstīm un nabadzīgākām mājsaimniecībām tas palielina izmaksas, inflācijas spiedienu un aizņemšanās slogu. Aģentūra arī vērtē, ka kapitāla plūsmu svārstīgums kopš konflikta sākuma ir aptuveni dubultojies.
Globālā tirdzniecība 2025. gadā sasniedza rekordu — aptuveni 35 triljonus dolāru. 2026. gadā daļu vērtības pieauguma veido augstākas cenas, nevis vienmērīgi spēcīgāka pieprasījuma dinamika. Tirdzniecības ģeogrāfija mainās: preču apmaiņa starp Ķīnu un ASV kopš 2024. gada samazinājusies par vairāk nekā 20%, savukārt Austrumāzija paplašinājusi tirdzniecību gan ar Ķīnu, gan ar Ziemeļameriku. Eksporta kontroles, investīciju pārbaudes un piegādes ķēžu nosacījumi apgrūtina iekļūšanu stratēģiskajās nozarēs.
Āzija joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējs — UNCTAD lēš, ka reģions 2026. gadā nodrošinās aptuveni 59% no pasaules izaugsmes. Prognozes ietver Indijas 7,3%, Ķīnas 4,5% un Indonēzijas 5,2% tempus; straujāku kāpumu aģentūra redz arī vairākās Centrālāzijas un Dienvidaustrumāzijas ekonomikās. Vienlaikus ziņojums brīdina, ka industriālais ceļš, kas palīdzēja daļai Āzijas tuvināties bagātāko valstu ienākumu līmenim, citām valstīm kļūst arvien grūtāk atkārtojams.
MI un ar to saistītās preces kļuvušas par nozīmīgu preču tirdzniecības dzinēju, taču ieguvumi ir koncentrēti. Attīstītās ekonomikas 2020.–2025. gadā piesaistījušas aptuveni 70% no paziņoto «greenfield» investīciju vērtības augstas pievienotās vērtības stratēģiskajās nozarēs, tostarp pusvadītājos un MI infrastruktūrā. Attīstības valstis dominē tikai kritisko minerālu un stratēģisko materiālu kategorijā, bet Āfrika, piemēram, iegūstot lielāko daļu pasaules kobalta, saglabā mazāk nekā 1% zaļo piegādes ķēžu vērtības.
Oficiālā attīstības palīdzība, kas joprojām ir būtisks finansējums vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu valstīm, 2026. gadā prognozēta samazināšanās par gandrīz 7% — trešo gadu pēc kārtas. UNCTAD pienākumu izpildītājs ģenerālsekretārs Pedro Manuels Moreno uzsvēra, ka Globālo Dienvidu valstis arvien biežāk kļūst par reģionāliem enkuriem tirdzniecībā un finansēs, taču tas vislabāk darbojas līdzās daudzpusējai tirdzniecības sistēmai ar nediskriminācijas un īpašas attieksmes principiem.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.