Zemnieku saeima: 2026. gads lauksaimniecībā atkal ir smags; ziemāju sēta tikai aptuveni 40 %

Kopumā 2026. gads Latvijas lauksaimniecībā ir kārtējais smagais gads, intervijā aģentūrai LETA vērtē biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Izejmateriālu cenas būtiski pieaugušas, savukārt lauksaimniecības produkcijas cenas atrodas vēsturiski zemā līmenī, kas saimniecībām rada ilgstošu finanšu spiedienu.

Kopš kara Ukrainā minerālmēslu cenas saglabājas augstas, un nestabilitāte Hormuza šaurumā papildus ietekmē degvielas un mēslojuma izmaksas. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka ražas izaudzēšanai un novākšanai nepieciešami abi, un spiediens uz saimniekiem jūtams jau kopš marta.

Laika apstākļi līdz ražas novākšanai kopumā bijuši salīdzinoši labvēlīgi — pavasara sausums dažos reģionos izlīdzinājās ar lietu, un gan ziemāji, gan vasarāji izskatījās labi. Izņēmums bija Kurzeme, kur ziemāji iepriekšējā rudenī iesēti slapjā augsnē un slikti pārziemoja. Lietainā un vēsā vasara deva labu ražas potenciālu, taču sausa, saulaina augusta, kas atvieglotu novākšanu, nebija.

Ražas novākšana notika lietainos apstākļos, tāpēc pieauga graudu žāvēšanas izmaksas un degvielas patēriņš darbam pārmitrajos laukos. Graudkopībā, kas ir lielākā nozare un galvenais eksporta avots, raža un kvalitāte kopumā ir labāka nekā iepriekšējos gados, tostarp vairāk pārtikas kvalitātes graudu. Tomēr novākšanas beigās slapjuma dēļ daudzviet vairs neizdevās iegūt labu kvalitāti.

Nākamā gada ziemāju sēja kavējas: apsēti aptuveni 50 % no paredzētā, bet no plānotajiem ziemājiem — tikai aptuveni 40 %. Kurzemē un Latgalē apsēti vien 20–30 %. Cerības septembra beigās un oktobra sākumā sasniegt 60–70 % nepiepildījās, jo lietus turpinājās. Vietām saimnieki otro mēnesi fiziski nevar uzbraukt uz lauka; kur sēja notiek, to dara ar lielāku degvielas patēriņu. Mazākas ziemāju platības nākamgad nozīmēs vairāk vasarāju un, visticamāk, zemāku kopražu.

Problēmas skar arī kartupeļus un dārzeņus: daļa kartupeļu ražas joprojām ir uz lauka, un slapjuma dēļ ir risks, ka daļu neizdosies novākt vai uzglabāt. Agrie dārzeņi ir novākti, bet ar vājāku kvalitāti; rudens dārzeņu novākšana turpinās, un degvielas patēriņš vietām dubultojies. Kukurūzas raža tiek vērtēta kā laba, ja oktobris ļaus to novākt.