Austrijas valdība Vīnē rosina sodīt arī spiegošanu pret ANO un ES iestādēm
Austrijas Ministru padome 11. novembrī apstiprināja Kriminālkodeksa grozījumus, kas divkāršotu maksimālo sodu par spiegošanu līdz desmit gadiem un pirmo reizi skaidri paredzētu atbildību par izlūkošanu pret Vīnē bāzētām starptautiskām organizācijām.
Austrijas valdība trešdien, 11. novembrī, Vīnē apstiprināja grozījumus spiegošanas regulējumā, ar kuriem valsts grib atbrīvoties no ilggadējās „spiegu galvaspilsētas” reputācijas. Līdz šim Austrijas Kriminālkodekss sodīja tikai tādu izlūkošanu, kas vērsta pret pašas Austrijas interesēm. Grozījumi paplašinātu atbildību arī uz darbību, kas vērsta pret Eiropas Savienības iestādēm un starptautiskām organizācijām ar mītni Austrijā, piemēram, ANO, EDSO un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka maksimālais sods par spiegošanu Austrijas kaitējumam pieaugtu līdz desmit gadiem cietumā, proti, divkāršotos. Par slepena izlūkdienesta veidošanu, darbināšanu vai atbalstīšanu pret starptautiskām un ES institūcijām valstī laikraksts „Der Standard”, atsaucoties uz likumprojekta tekstu, min sodu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Tāds pats sodu diapazons paredzēts par ārvalsts militārā izlūkdienesta darbību Austrijas teritorijā.
Jaunums ir arī tas, ka sodāma būtu pati vervēšana, kā arī ļaušanās savervēties ārvalstu dienestam. Iekšlietu ministrija norāda, ka par noziegumu varētu uzskatīt ne tikai klasisku spiegošanu, bet arī sabotāžu, ietekmēšanu un citādi domājošo vajāšanu svešas valsts uzdevumā. Augstāki sodi paredzēti arī par mantas un datu bojāšanu un datorsistēmu darbības traucēšanu, ko veic ārvalstu dienestu interesēs.
Tieslietu ministre Anna Šporere pēc valdības sēdes atzina, ka Austriju tur aizdomās par „spiegošanas rotaļlaukumu”, un sacīja, ka valdība grib ar to tikt galā. Iekšlietu ministrs Gerhards Karners, kā vēsta ministrijas paziņojums, uzsvēra, ka spiegošanas uzbrukumu kļuvis vairāk un ārvalstu izlūkdienesti rīkojas krietni agresīvāk. Ārlietu ministre Beate Meinla-Reisingere, kā raksta „The Washington Post”, spiegošanu nosauca par draudu ne vien drošībai, bet arī Austrijas kā dialoga galvaspilsētas un vairāk nekā 40 starptautisku organizāciju mītnes reputācijai.
„Der Standard” raksta, ka valdības koalīcija par grozījumiem ilgi nevarēja vienoties. Konservatīvā Austrijas Tautas partija (ÖVP) vienlaikus gribēja paplašināt arī militāro izlūkdienestu pilnvaras, taču šis jautājums atlikts, līdz Konstitucionālā tiesa lems par tā dēvēto bīstamo personu uzraudzību. Laikraksts raksta, ka tas notiks ne agrāk kā decembrī.
Austrija, kā atgādina „Der Standard”, tiek uzskatīta par vietu, kur spiegi no visas pasaules var darboties lielā mērā netraucēti, ja vien to mērķis nav pati Austrija. Tagad likumprojekts nodots sabiedriskai apspriešanai, un, lai tas stātos spēkā, to vēl jāpieņem parlamentam. Tajā pašā sēdē valdība apstiprināja arī jaunu likumu par divējāda lietojuma preču eksportu.
Avoti
- BMI: Ministerrat beschließt Verschärfungen in Spionage-Gesetzgebung www.bmi.gv.at
- Bundeskanzleramt: Ministerrat beschließt Sicherheitsexportgesetz und Novelle des Spionagegesetzes www.bundeskanzleramt.gv.at
- Der Standard: Regierung einigt sich auf schärferes Spionagegesetz www.derstandard.at
- The Washington Post: Austria tightens laws against spying to protect the international organizations it hosts www.washingtonpost.com
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, balstoties uz norādītajiem avotiem. Vairāk — par redakciju.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.