Baltijas valstis un Polija prasa ES budžetā atsevišķu naudu Rail Baltica

Četras valstis, caur kurām plānots vilkt Rail Baltica dzelzceļa līniju, 16. oktobrī Briselē vērsušās pie Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ar kopīgu vēstuli. Tajā Latvijas premjers Andris Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas premjerministrs Donalds Tusks lūdz nākamajā ES daudzgadu budžetā projektam paredzēt atsevišķu finansējuma pozīciju.

Konkrētais lūgums ir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā izveidot tieši Rail Baltica iezīmētu naudas līniju. Valstis apņemas projektu pabeigt 2028.–2034. gada finanšu periodā, taču uzsver, ka tam vajadzīgs stabils un iepriekš paredzams ES atbalsts, nevis katru reizi no jauna izcīnāms finansējums.

Vēstule ir būtiska, jo Rail Baltica izmaksas pēdējos gados strauji augušas un naudas trūkums ir galvenais šķērslis būvniecībai. LSM iepriekš vēstīja, ka projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 5,5 miljardus, bet kopējās izmaksas – 23,8 miljardus eiro. 2017. gadā viss projekts tika lēsts 5,8 miljardu eiro apmērā.

Valdības paziņojumā uzsvērts, ka vēstulē Rail Baltica raksturota ne tikai kā transporta projekts, bet arī kā militārās mobilitātes infrastruktūra, kas palīdzētu ātrāk pārvietot karavīrus un tehniku uz NATO austrumu flangu. Līderi norāda, ka šis ir vienīgais projekts, kas vienlaikus novērš trūkstošos posmus divos Eiropas transporta koridoros un ES prioritārajā militārās mobilitātes koridorā. Viņi arī raksta, ka Baltijas valstīs gandrīz puse pamattrases jau tiek būvēta vai ir gatava būvniecības sākšanai.

Kulbergs vēstuli nosauca par labu ziņu projekta turpinājumam un piebilda, ka Rail Baltica nevar būvēt kā trīs atsevišķus nacionālus projektus. Viņš uzsvēra, ka pie kopīga galda tagad ir arī Polija un ka termiņi un darba plāni tiek saskaņoti ar Eiropas Komisiju.

Lietuvas sabiedriskais medijs LRT ziņo, ka Nausēda gribētu redzēt līniju pabeigtu ap 2030. gadu, kad Lietuvā būs izveidota nacionālā divīzija, taču atzina, ka darbi, visticamāk, ievilksies ilgāk. Lietuvā plānotā trase ir 392 kilometrus gara, bet kopumā projekts paredz ap 870 kilometru garu Eiropas platuma līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.

Par nākamo ES daudzgadu budžetu dalībvalstu līderi vēl spriež, tāpēc vēstule ir mēģinājums ietekmēt sarunas jau to sākumposmā. Tās autori aicina Eiropadomi arī turpmāk uzskatīt Rail Baltica par vienu no ES infrastruktūras prioritātēm.