Barikāžu muzeja likumprojekts kvoruma trūkuma dēļ paliek nākamajai Saeimai

Likumprojekts par 1991. gada barikāžu muzeja darbību šajā Saeimas sasaukumā pirmajā lasījumā vairs netiks virzīts. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 27. oktobrī, to bija iekļāvusi darba kārtībā, taču, kā ziņo LSM, balsojums nenotika, jo sēdē nebija deputātu kvoruma. Lēmums par muzeja statusu tagad būs jāpieņem jaunievēlētajai Saeimai.

Likums muzejam ir svarīgs, jo tas ir privāts. Ēka Vecrīgā, Krāmu ielā 3, un krājums pieder biedrībai „1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība”, bet muzeja pamatkrājums ir Nacionālā muzeju krājuma daļa. Kultūras ministrija likumprojekta anotācijā atzīst, ka muzeju ietekmējušas ekonomiskās pārmaiņas un tas šobrīd nespēj pilnā apjomā īstenot savu misiju. Muzeja vadītājs Renārs Zaļais LSM norādīja, ka muzeja uzturēšanai gadā nepieciešami ap 150 tūkstošiem eiro.

Komisija 22. septembra sēdē uzdeva Kultūras ministrijai sagatavot alternatīvu redakciju deputātu iesniegtajam likumprojektam Nr. 497/Lp14. Ministrija to iesniedza komisijai ar kultūras ministra Naura Puntuļa parakstītu vēstuli. Projekts paredz, ka muzeju arī turpmāk finansē no ziedojumiem, biedrības saimnieciskās darbības, tostarp telpu iznomāšanas, un Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos piešķirtās naudas. Valsts varētu piedalīties finansēšanā tikai tad, ja nauda paredzēta gadskārtējā budžeta likumā un ministrija biedrībai deleģējusi valsts pārvaldes uzdevumus. Arī pašvaldībām būtu tiesības palīdzēt.

Likumprojektā muzejam noteikti arī konkrēti uzdevumi: izglītot sabiedrību par 1991. gada janvāra notikumiem, rīkot ceļojošas izstādes visā Latvijā un valsts oficiālo vizīšu laikā iepazīstināt ārvalstu delegācijas ar ekspozīciju Rīgā. Ja muzejs tiktu likvidēts, biedrībai savs krājums būtu jānodod valsts īpašumā. Uzdevumus deleģētu tikai tad, ja muzejam ir akreditēta muzeja statuss.

Finanšu ministrija 15. oktobra atsauksmē komisijai lūdza projektu precizēt. Tās ieskatā Kultūras ministrijai jāuzrauga komercdarbības atbalsta nosacījumi ne tikai valsts budžeta naudai, bet jebkuram publiskajam finansējumam, tostarp pašvaldību un ES fondu līdzekļiem. Tāpat ministrija norādīja, ka viena panta nosaukums neatbilst tā saturam.

Komisijas vadītājs Česlavs Batņa („Apvienotais saraksts”) LSM teica, ka Kultūras ministrijai ar šo jautājumu būs jāvēršas pie nākamās Saeimas. Viņš arī pieļāva, ka likumprojektu varētu būt labāk virzīt caur Ministru kabinetu, kur jau ir Finanšu un Tieslietu ministrijas saskaņojumi. Renārs Zaļais pēc sēdes pauda vilšanos un atlikšanu nosauca par soli atpakaļ, atgādinot, ka barikāžu dalībnieku kļūst arvien mazāk.