Saeima otrajā lasījumā atbalsta austrumu teritorijas attīstības likumu ar paplašinātu tvērumu
Deputāti 8. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz īpašu atbalstu Latgalei un vairākiem Vidzemes novadiem; priekšlikumi trešajam lasījumam jāiesniedz līdz 13. oktobrim.
Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojektu. Tā oficiālais mērķis ir veicināt pierobežas reģiona noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību, nosakot īpašu tiesisko regulējumu un atbalsta mehānismus sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, investīciju piesaistei un konkurētspējai.
Sākotnēji likumprojektā bija iekļauts Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads. Pēc vietvaru iebildēm un deputātu priekšlikumiem tvērums otrajā lasījumā paplašināts. Tagad Latvijas austrumu teritorija likuma izpratnē aptver Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novadus, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētas.
Likumprojekts paredz, ka šīm pašvaldībām nodrošina prioritāru iespēju piedalīties Eiropas Savienības fondu finansētu pasākumu īstenošanā. Plānots veidot arī īpašu atbalsta fondu no valsts dotācijām. Pirms teritoriju paplašināšanas Latgales plānošanas reģionā aplēsa, ka fondam būtu nepieciešami aptuveni 50 miljoni eiro; pēc tvēruma paplašināšanas finansējuma apjoms vēl tiks precizēts.
Atbalsta prioritātes ietver kritiskās infrastruktūras attīstību, mobilitātes uzlabošanu, mājokļu pieejamību, kultūras telpas un latviskās informatīvās telpas stiprināšanu, kā arī investīciju piesaisti, uzņēmējdarbību un enerģētisko drošību. Likumprojektā nostiprināti principi – noturība, divējāds lietojums, koncentrācija, programmēšana, partnerība un papildinātība –, lai ieguldījumi vienlaikus uzlabotu dzīves kvalitāti un valsts drošību.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsvēris, ka austrumu pierobeža saskaras gan ar demogrāfiskiem un ekonomiskiem izaicinājumiem, gan ģeopolitiskās situācijas radītu papildu slogu. Komisija turpinās darbu pie likumprojekta, sadarbībā ar Finanšu ministriju meklējot ilgtspējīgu risinājumu fonda finansēšanai.
Lai likums stātos spēkā, to vēl jāatbalsta trešajā lasījumā. Priekšlikumi trešajam lasījumam jāiesniedz līdz 13. oktobrim, tāpēc teksts un teritoriju saraksts vēl var mainīties atkarībā no iesniegtajiem labojumiem.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.