Beļģijas premjers De Vevers pēc neveiksmīgām budžeta sarunām dodas pie karaļa ar demisiju

Beļģijas premjerministrs Barts De Vevers (N-VA) pirmdienas rītā dodas uz audienci pie karaļa Filipa, lai piedāvātu savas valdības demisiju. Pēc Beļģijas mediju, tostarp sabiedriskās raidorganizācijas VRT, ziņām tikšanās paredzēta plkst. 9.30 pēc Briseles laika jeb 10.30 pēc Latvijas laika. Lēmums sekoja kārtējām neveiksmīgām koalīcijas sarunām par nākamā gada budžetu.

Premjers svētdienas vakarā ap plkst. 21 sapulcināja vicepremjerus, taču ap pusdiviem naktī kļuva skaidrs, ka vienošanās nebūs. Valdības vadība jau divus mēnešus meklē veidu, kā līdz 2029. gadam ietaupīt aptuveni 10 miljardus eiro, lai ierobežotu valsts parāda pieaugumu un tuvotos ES fiskālajiem noteikumiem.

Situācija ir saspringta. Euronews norāda, ka pērn Beļģijas budžeta deficīts bija 5 % no iekšzemes kopprodukta, lai gan ES noteikumi pieļauj ne vairāk kā 3 %. Valsts parāds pārsniedz 735 miljardus eiro jeb vairāk nekā 110 % no IKP. Tā kā vienošanās nav, ir kāpušas valdības obligāciju procentu likmes.

Galvenais strīds ir par to, cik lielu daļu no konsolidācijas veidot ar izdevumu samazinājumu un cik ar jauniem nodokļiem. Itāļu aģentūra Agenzia Nova, atsaucoties uz laikrakstu De Standaard, raksta, ka De Vevera N-VA un franciski runājošie liberāļi MR iestājās pret papildu nodokļiem uzņēmumiem un turīgākajiem, bet flāmu sociālisti Vooruit un centristi Les Engagés pieprasīja lielāku bagātāko iedzīvotāju un lielo uzņēmumu ieguldījumu, lai slogs negultos galvenokārt uz strādājošajiem, pensionāriem un veselības aprūpi.

Liberāļu vicepremjers Davids Klarenvals par vienošanās bloķēšanu vainoja Vooruit. Laikraksts De Morgen gan, atsaucoties uz citiem avotiem, raksta, ka domstarpības nebija tikai ar vienu partiju un daži sarunu dalībnieki vēlējās ietaupījumu apjomu samazināt līdz 8 miljardiem eiro, kam De Vevers nepiekrita. Viņš esot piedāvājis arī tā saukto parāda bremzi, plašu federālo izdevumu iesaldēšanu, taču arī šim priekšlikumam atbalsta nebija.

Demisijas piedāvājums vēl nenozīmē valdības krišanu. Karalis var to pieņemt, noraidīt vai atlikt lēmumu, aicinot premjeru turpināt sarunas. De Morgen raksta, ka smagās finanšu situācijas dēļ tūlītēja demisijas pieņemšana šķiet maz ticama, turklāt alternatīvas pašreizējam vairākumam nav redzamas. Ja karalis demisiju tomēr pieņems, 40 dienu laikā būtu jārīko jaunas vēlēšanas.

Ja budžetu līdz gada beigām nepieņems, Beļģijai 2027. gads būs jāsāk ar tā sauktajām pagaidu divpadsmitdaļām, kad valsts izdevumi mēnesī tiek finansēti pēc iepriekšējā budžeta. De Vevers iepriekš bija paziņojis, ka šādu risinājumu negrib.