Dombrava rosina likumā skaidrāk pasargāt robežsargus no kriminālatbildības par likumīgu ieroču lietošanu

Iekšlietu ministrija rosinās precizēt tiesību normas par šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu uz valsts robežas, trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā paziņoja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņa mērķis ir, lai robežsargiem, karavīriem un citām amatpersonām, kas sargā robežu ar Baltkrieviju, būtu skaidrs, ka par likumīgu ieroču lietošanu viņus nesauks pie kriminālatbildības.

Ministrs atzina, ka jau pašreizējais regulējums noteiktos gadījumos ļauj izmantot šaujamieročus, piemēram, ja apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība un agresīvu pārkāpēju citādi nav iespējams aizturēt vai apturēt. Viņaprāt, problēma ir tā, ka amatpersona, sastopoties ar bruņotiem cilvēkiem, var vilcināties, baidoties no vēlākas kriminālvajāšanas. Tāpēc likumā vajadzētu skaidrāk noteikt situācijas, kurās atbildība par ieroča lietošanu amatpersonām netiktu piemērota. Konkrētu grozījumu redakciju un termiņu, kad tos varētu iesniegt, Dombrava vēl nav nosaucis.

Ierosinājums izskanējis pēc saspringtām dienām pierobežā. Pirmdienas vakarā vismaz 20 cilvēku grupa trīs maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot robežu. Pēc Nacionālo bruņoto spēku sniegtās informācijas pavadoņi bija bruņoti, draudēja Latvijas karavīriem un dzina migrantus uz Latvijas pusi, taču karavīri šķērsošanu novērsa. Dažas stundas vēlāk maskoti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un paņēma divas novērošanas kameras, bet atgriezās Baltkrievijā, pirms ieradās robežsargi.

Dombrava skaidroja, ka infrastruktūras bojātāji rīkojas profesionāli un apmēram minūtes laikā paspēj nodarīt kaitējumu un atkāpties. Līdz šim neviens no viņiem nav aizturēts. Ministrs pieļāva, ka šīs personas, visticamāk, sadarbojas ar kaimiņvalstu specdienestiem, un piebilda, ka robeža ir gara, bet amatpersonu skaits ierobežots.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis uzsvēra, ka, lietojot ieročus, joprojām jāvērtē samērīgums un jācenšas mazināt kaitējumu. Ja robežsargam, policistam vai karavīram draud reālas briesmas, šaubu par ieroča izmantošanas tiesiskumu neesot. Robežsardze līdz šim nevienu migrantu vai pārvadātāju nav nošāvusi, taču valsts iekšienē ierocis izmantots, lai apturētu pārvadātāju automašīnu, un raidīti arī brīdinājuma šāvieni gaisā.

Vienlaikus Ruskulis atgādināja, ka mērķtiecīgi šaut Baltkrievijas virzienā nav atļauts, jo to varētu uztvert kā konflikta izraisīšanu. Viņš ir pārliecināts, ka Baltkrievijas puse pārbauda Latvijas dienestu reakciju un gaida, vai Latvija ļausies provokācijām. Pēc Ruskuļa teiktā, pēdējā diennaktī atklāti vēl divi bojāti elektrības skapji, kuros izvietotas novērošanas sistēmas iekārtas, taču bojātie posmi bez uzraudzības nepaliek.

Šogad no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti gandrīz 12 000 cilvēku. Valdība pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežas pašvaldībās pagarinājusi līdz gada beigām. Likuma grozījumu projekts, ja ministrija to sagatavos, vēl būs jāsaskaņo valdībā un jāpieņem Saeimā.