Rīga plāno atcelt suņu turēšanas nodevu, bez pavadas suņus ļaus laist tikai laukumos

Rīgas pašvaldība grib atteikties no suņu turēšanas nodevas un vienlaikus noteikt, ka publiskās vietās suns vienmēr jāved pie pavadas. Bez pavadas to varēs laist tikai īpašnieka teritorijā un specializētajos suņu pastaigu laukumos, kuru galvaspilsētā pašlaik ir astoņi. Domes Mājokļu un vides komiteja jaunos saistošos noteikumus atbalstīja 6. oktobrī, bet galīgais lēmums domē vēl nav pieņemts.

Domes sēdē 14. oktobrī balsojums nenotika, jo koalīcijas deputāti pirms tā "norāva kvorumu". Mērs Viesturs Kleinbergs sēdes sākumā bija rosinājis jautājumu izņemt no darba kārtības, jo dome bija saņēmusi vairāku dzīvnieku aizsardzības organizāciju iebildumus. Latvijas Radio vēsta, ka noteikumus domē plānots skatīt pēc aptuveni mēneša un tajos vēl var būt izmaiņas.

Izmaiņas skar lielu daļu pilsētnieku. Latvijas Radio dati liecina, ka Rīgā ir teju 60 tūkstoši reģistrētu suņu, tātad uz vienu laukumu vidēji ap 7,5 tūkstošiem. Pārdaugavā, kur dzīvo ap 200 tūkstošiem cilvēku, ir tikai divi laukumi. Mežaparka iedzīvotājs Ģirts Smelters, kura iesniegumu parakstījuši vairāk nekā 50 cilvēku, pārmet komitejai, ka tā izvēlējusies prasību par pavadu visur, neizvērtējot incidentu statistiku un alternatīvas.

Pašvaldība skaidro, ka pavada nodrošina suņa nepārtrauktu kontroli un mazina risku, ka dzīvnieks apdraud cilvēkus, izraisa negadījumu vai konfliktu ar citiem dzīvniekiem. Projekts arī aizliegtu ar suni atrasties bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos, oficiālajās peldvietās peldsezonā un pasākumos, ja to aizliedzis organizators. Izņēmumi būs suņi pavadoņi, asistenti un terapijas suņi. Noteikumu izpildi uzraudzīs pašvaldības policija, kas varēs pārbaudīt dzīvnieka mikročipu.

Pašreizējā nodeva ir 10 eiro gadā, bet par sterilizētu suni pieci eiro. Pēc pašvaldības datiem to maksā tikai aptuveni desmitā daļa suņu īpašnieku, un pēdējos četros gados vidēji iekasēti 65 tūkstoši eiro gadā. Dzīvnieku patversmju un aizsardzības organizāciju pārstāve Rigonda Bērziņa uzskata, ka pašvaldība nav pratusi nodevu iekasēt un tā zaudēs ieņēmumus, kas varētu sasniegt pusmiljonu eiro.

Komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) atbild, ka nomaksas kontrolei vajadzētu vairākus simtus tūkstošu eiro lielas investīcijas un vismaz vienu vai divas jaunas štata vietas, tāpēc nodeva būtu jāceļ. Viņa norāda, ka pašvaldība ik gadu saņem pusmiljonu eiro dotāciju par dzīvnieku populāciju un naudu laukumu būvei no vides aizsardzības fonda, kā arī sola katru gadu atbalstīt vismaz divu jaunu suņu laukumu izbūvi. Pašlaik top divi.

Līdz 2024. gada vasarai Rīgā suņus bez pavadas drīkstēja laist parkos un mežos naktī un agri no rīta, taču šie saistošie noteikumi tika atcelti. Kopš tā laika spēkā ir Ministru kabineta prasība vest suni pie pavadas visur, izņemot pastaigu laukumus un vietas, ko atļāvusi pašvaldība. Spēkā esošie Rīgas noteikumi par nodevu ir pieņemti 2016. gadā.