FM pētījums: azartspēļu reklāmas pamanījuši 59 % jauniešu, ierobežojumi jāprecizē

Latvijā azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojumi būtu jāprecizē, bet to ievērošana jāuzrauga stingrāk, it īpaši internetā un sociālajos tīklos. Tādi ir Finanšu ministrijas (FM) pasūtītā pētījuma secinājumi, kurus ministrija prezentēja ceturtdien, 29. oktobrī. Pētījumu veica SIA „PricewaterhouseCoopers”.

Pētījums ir svarīgs, jo tas parāda, ka reklāma visvairāk sasniedz tieši jaunākos iedzīvotājus. Aptaujā 46 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem atzina, ka pēdējā laikā ir pamanījuši azartspēļu reklāmas, bet 15 līdz 34 gadus veco vidū šis rādītājs bija 59 %. Reklāmas biežāk pamana arī cilvēki, kuriem ir paaugstināts problemātiskas spēlēšanas risks.

Pētnieki no 2025. gada jūnija līdz novembrim izvērtēja 8252 reklāmas vienības televīzijā, radio, sociālajos medijos, ziņu portālos un citās vietnēs. Azartspēļu reklāmas bija 82,5 % no apjoma, loteriju un izložu reklāmas – 17,5 %. Saturā bieži izmantota zīmola atpazīstamība un sporta tēmas, bet 17 % reklāmu bija elementi, kas varētu uzrunāt bērnus un jauniešus, piemēram, animēti tēli un spilgtas krāsas. Tāpēc pētījumā norādīts, ka reklāmas saturs un sasniedzamība jāvērtē arī tad, ja nepilngadīgie formāli nav to mērķauditorija.

Analīzē konstatētas nepilnības vairākās jomās: digitālās un pārrobežu reklāmas uzraudzībā, netiešās reklāmas atpazīšanā un tajā, kā atbildība sadalīta starp iestādēm. Par līdzsvarotāko risinājumu atzīta esošo ierobežojumu pārstrukturēšana un precizēšana kopā ar stingrāku uzraudzību, nevis tikai jauni aizliegumi.

Ieteikumi paredz skaidrākas prasības sponsorētam saturam, personalizētai reklāmai un satura veidotāju komunikācijai, kā arī ciešāku iestāžu sadarbību digitālās vides uzraudzībā. Reklāmas regulējumu iesaka sasaistīt ar plašāku kaitējuma mazināšanu, tostarp atkarību profilaksi, agrīnu risku atpazīšanu un savlaicīgu palīdzību. Sabiedrībā stingrākiem ierobežojumiem ir atbalsts: azartspēļu reklāmas aizliegumu aptaujā atbalstīja 76 % respondentu.

Intervijās un fokusgrupās cilvēki ar spēlēšanas pieredzi reklāmas raksturoja kā atgādinājumu par iespēju spēlēt, bet bonusus, īpašos piedāvājumus un personalizētu saziņu – kā veidus, kā viņus noturēt. FM nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos atbildīgais valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka ministrija kopā ar uzraugiem, nozari un veselības ekspertiem izvērtēs ieteikumus un izmantos tos reklāmas ierobežojumu piemērošanas un uzraudzības uzlabošanai, īpaši domājot par jauniešu aizsardzību.

Pētījumā 2026. gada pirmajā ceturksnī aptaujāti 2172 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kā arī veiktas ekspertu intervijas un fokusgrupu diskusijas. Tas finansēts no Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta.