ES jaunajā Arktikas stratēģijā paredz zemūdens kabeļu uzraudzību un vairāk ledlaužu

Eiropas Savienība otrdien, 20. oktobrī, nāca klajā ar jaunu Arktikas stratēģiju, kas aizstāj 2021. gadā pieņemto dokumentu. To kopīgi prezentēja Eiropas Komisija un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Galvenais uzsvars šoreiz ir uz drošību, infrastruktūras aizsardzību un Eiropas spēju darboties skarbajos ziemeļu apstākļos.

Kallasa reģionu raksturoja kā lielvaru sāncensības fronti, norādot, ka Krievija un Ķīna tur palielina savu klātbūtni un ambīcijas. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka suverenitāti, teritoriālo integritāti un līdzšinējos stabilitātes noteikumus reģionā vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamiem, tāpēc ES jāmaina sava stratēģiskā pieeja.

Stratēģijā ir četras prioritātes: drošība un noturība, reaģēšana uz klimata pārmaiņām, ekonomiskā labklājība un iespējas Arktikas iedzīvotājiem. Viens no centrālajiem priekšlikumiem ir jūras drošības centrs, kas vāktu datus par jūras infrastruktūru, sekotu Krievijas ēnu flotes kuģiem, nelegālai zvejai un piesārņojumam, kā arī palīdzētu meklēšanas un glābšanas darbos. Kā pirmais solis paredzēts Arktikas kabeļu centrs, kas uzraudzītu, aizsargātu un palīdzētu labot zemūdens sakaru kabeļus Ziemeļatlantijā un Arktikā. Tam ES līdzekļus plāno tērēt kamerām, sensoriem un satelītiem.

Komisija arī apņemas atbalstīt drošu zemūdens kabeli, kas Grenlandi tieši savienotu ar Eiropu, un nodrošināt aizsargātus satelītsakarus valdību vajadzībām ar sistēmu IRIS². Ostas, dzelzceļa savienojumi, enerģijas termināļi un digitālā infrastruktūra būtu jāiekļauj Arktikas tirdzniecības un transporta tīklos gan civilām, gan militārām vajadzībām.

Vēl viena daļa ir ledlauži. AP ziņo, ka pēc ES amatpersonu aplēsēm Eiropai ir ap desmit ledlaužu, lielākā daļa no tiem Somijā, kamēr Krievijai to ir ap 40. ES apsver kopīgus iepirkumus ar dalībvalstīm un partneriem, un šādi kuģi var atvērt jūras ceļus arī militārām operācijām.

Attiecībā uz fosilo kurināmo ES saglabā nostāju, ka nafta, ogles un gāze jāatstāj zemē, arī Arktikā, un nepirks tur iegūto kurināmo. Tomēr, kā norāda Reuters, jaunajā dokumentā vairs nav 2021. gada solījuma panākt starptautisku juridisku aizliegumu jaunai ogļūdeņražu ieguvei reģionā. Kāda ES amatpersona to skaidroja ar to, ka pasaulē mainījušās dažādu valstu nostājas un šādu daudzpusēju vienošanos panākt kļuvis grūtāk. Norvēģija jau iepriekš aicinājusi ES atteikties no iebildumiem pret jaunu urbšanu.

Stratēģija tapusi laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudējis pārņemt Grenlandi, kas ir Dānijas pašpārvaldes teritorija. Arktika sasilst aptuveni četras reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē, un tur dzīvo vairāk nekā pusmiljons ES pilsoņu Dānijā, Somijā un Zviedrijā. ES plāno cieši sadarboties ar Norvēģiju, Islandi, Kanādu un Lielbritāniju.