Pētījums: tikai 31 % rīdzinieku būtu gatavi atklāti ziņot par aizdomīgām darbībām

Rīgas iedzīvotāji aizdomīgas darbības pie svarīgiem infrastruktūras objektiem atpazīst gandrīz tikpat labi kā kaimiņu galvaspilsētās, taču ziņot par tām gatavi ievērojami retāk. To rāda Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku aptauja. Atklāti, norādot savus datus, par aizdomīgu aktivitāti ziņotu tikai 31 % rīdzinieku, kamēr Viļņā tādu ir 52 % un Tallinā 45 %. Rezultātus sestdien LSM publicētā rakstā izklāstīja LU vadošā pētniece Ieva Birka un pētnieks Roberts Kits.

Autori datus skata saistībā ar sabotāžu un ietekmes operācijām, ko Eiropā saista ar Krieviju. Viņi atsaucas uz domnīcas GLOBSEC aprēķinu, ka no 2022. gada februāra līdz 2026. gada februārim Eiropā identificēts 151 šāds fizisks uzbrukums infrastruktūrai, un aptuveni piektā daļa no tiem notikusi Baltijas valstīs. Pētnieki norāda, ka iestādēm nepietiek kapacitātes uzraudzīt katru iespējamo incidentu, tāpēc iedzīvotāju novērojumi kļūst arvien nozīmīgāki. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms Saeimas vēlēšanām sociālajos tīklos aicināja sabiedrību ziņot par aizdomīgām darbībām.

Aptauju šā gada februārī kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica Rīgā, Viļņā un Tallinā, kopumā aptaujājot 2119 cilvēkus, no tiem 715 Rīgā. Izpratne par apdraudējumiem visās trijās pilsētās ir līdzīga: nepiederošas personas mēģinājumu iekļūt kritiskās infrastruktūras objektā par aizdomīgu uzskata 92 % rīdzinieku, 93 % viļņiešu un 95 % Tallinā aptaujāto. Ka iedzīvotājiem jāiesaistās valsts drošībā, Rīgā uzskata 72 %, Tallinā 82 %, bet Viļņā 91 % respondentu.

Atšķirības parādās, kad runa ir par rīcību. Rīgā 37 % aptaujāto nav pārliecināti, ka ziņošanai būtu jēga, 30 % nezina, kā to izdarīt, bet 15 % nezinātu, pie kā vērsties. Bažas, ka ziņojuma dēļ var ciest nevainīgs cilvēks, pauda 38 % rīdzinieku, 34 % Tallinā un 18 % Viļņā aptaujāto. Tikai anonīmi gatavi ziņot 28 % rīdzinieku, bet 35 % teica, ka tas būtu atkarīgs no situācijas.

Martā portālā Ir.lv publicētā rakstā pētnieki norādīja arī uz atšķirībām pēc tautības. Gatavību ziņot atklāti vai anonīmi pauda 69 % Rīgā dzīvojošo latviešu, bet starp respondentiem, kas sevi uzskata par krievu tautības cilvēkiem, tādu bija 47 %. Tallinā attiecīgie rādītāji bija 73 % igauņu un 56 % krievu tautības respondentu.

Kā risinājumu autori iesaka skaidru un plaši izskaidrotu ziņošanas kārtību, kurā būtu iespējams ziņot arī anonīmi, kā arī sistēmu, kas spēj atsijāt kļūdainus un apzināti viltotus ziņojumus. Pēc aptaujas datiem, 58 % respondentu būtu gatavi ziņot speciālā mobilajā lietotnē un 61 % oficiālā iestāžu tīmekļvietnē. Pētnieki kā pamatu min jau esošo 112 lietotni un Rīgas pašvaldības policijas lietotni, kurā par pārkāpumiem var ziņot ar tajā pašā brīdī uzņemtu foto vai video.

Pētījums ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta „Baltijas noturības stiprināšana: caur tehnoloģijām uz izpratni un rīcību”, ko LU pētnieki sāka 2026. gada janvārī un plāno īstenot trīs gadu laikā. Tajā viņi turpinās vērtēt, kā ar tehnoloģiju palīdzību iedzīvotājus mudināt praktiski ziņot par aizdomīgām aktivitātēm.