Tieslietu ministrija sola pārskatīt tiesas sēžu ierakstu ierobežojumus žurnālistiem

Tieslietu ministrija sola pārstrādāt strīdīgo normu par tiesas sēžu ierakstīšanu administratīvajās lietās un šoreiz iesaistīt arī Latvijas Žurnālistu asociāciju. Tā izriet no TV3 raidījuma „Nekā personīga” 18. oktobra sižeta, kurā atklāts, ka ar žurnālistu organizācijām par izmaiņām iepriekš neviens nebija konsultējies, lai gan tās skartu arī mediju darbu tiesas zālē.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) Saeimas Juridiskajai komisijai iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Administratīvā procesa likumā, 11. oktobrī ziņoja aģentūra LETA. Tie paredz, ka sabiedriski nozīmīgās lietās, kā arī žurnālistiem likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē sēdes gaitu ar skaņas vai attēla ierakstu varēs fiksēt tikai ar tiesas atļauju. Motivēts lūgums būs jāiesniedz laikus pirms sēdes, un tiesai pirms lēmuma jāuzklausa procesa dalībnieki. Pašlaik likums nosaka, ka ar tiesas atļauju sēdi var ierakstīt ikviens.

Ministrija izmaiņas pamato ar gadījumiem, kad procesa dalībnieki un citas personas ļaunprātīgi filmē sēdes un tā traucē tiesas darbu. Tā arī norāda, ka sēdes jau tiek pilnā apjomā fiksētas tehniski, bet procesa dalībniekiem skaņas ieraksti ir pieejami e-lietas sistēmā. Smiltēns raidījumam teica, ka galvenais mērķis ir cīnīties ar tā dēvēto procesuālo huligānismu.

Žurnālisti iebilst, ka prasība iepriekš rakstiski pamatot savu lūgumu apgrūtinātu operatīvu darbu, jo redakcijas uz tiesas sēdēm mēdz sūtīt tās pašas dienas rītā, bet daļa lietu tiek nozīmēta īsā laikā. Latvijas Televīzijas žurnālists un asociācijas biedrs Ivo Leitāns raidījumā vaicāja, kādu risku rada žurnālists, kurš sēdē ieraksta skaņu. Administratīvajās tiesās atklātās sēdēs skata arī sabiedrībai nozīmīgas lietas, piemēram, par amatpersonām, partiju finansēšanu un konkurences pārkāpumiem.

Smiltēns atzina, ka vēl uzdos kolēģiem jautājumus par to, kāpēc žurnālistu organizācijas netika uzrunātas, jo priekšlikumu bijis ļoti daudz. Ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis teica, ka laba prakse būtu bijusi prasīt arī žurnālistu viedokli, un uzsvēra, ka personīgi negribētu redzēt mediju darba ierobežošanu. Ministrija vienlaikus norāda, ka grozījumi virzīti atklāti un ar tiem varēja iepazīties Tiesību aktu projektu portālā.

Likumprojektu, ko iesniedza Ministru kabinets, Saeima pirmajā lasījumā pieņēma 8. oktobrī ar 55 balsīm par, bez pretbalsīm. Priekšlikumus otrajam lasījumam vairs iesniegt nevar, bet Juridiskās komisijas priekšsēdētājs šaubās, vai aizejošā Saeima paspēs to izskatīt visos trijos lasījumos. Ja tas neizdosies, jaunajai Saeimai būs jālemj par likumprojekta pārņemšanu, un tā apspriešana atgriezīsies pirmajā lasījumā.