Kalna Kaibēnos pirmoreiz Latvijā konstatēta ķērpju suga Pseudothelomma ocellatum

Latvijā pirmoreiz konstatēta ķērpju suga Pseudothelomma ocellatum, informē Latvijas Mikologu biedrība. Atradumu 9. oktobrī publiskotajā ziņā saista ar brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu memoriālā muzeja «Kalna Kaibēni» teritoriju, kur ķērpis aug uz ļoti senas koka guļbūves dienvidu sienas – vietā, kas ir arī valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Sugu atklājis biedrības biedrs Raivo Ivulāns. Pseudothelomma ocellatum raksturīgs balti pelēcīgs, pie virsmas cieši pieguļošs laponis ar izteiksmīgiem melniem sorāļiem, kas nodrošina veģetatīvo jeb bezdzimumvairošanos. Tā ir viena no retajām nagliņķērpju sugām ar šādu izplatīšanās stratēģiju; apotēcijus tā veido reti.

Dabiskie substrāti ir sausa, saules apspīdēta skujkoku koksne, taču mūsdienu Eiropā vairums atradņu saistītas ar senām koka ēkām un veciem žogu mietiem. Pētnieki to skaidro gan ar piemērotas dabiskās koksnes trūkumu, gan ar to, ka antropogēnas koka virsmas pašas var nodrošināt ilgstoši sausu un labi izgaismotu mikrovidi.

Baltijas valstīs zināmas tikai dažas šīs sugas atradnes. 2025. gadā Ivulāns to reģistrēja arī uz Igaunijas dižākā koka – Tamme-Lauri ozola. Latvijas atradnes sugas noteikšanā izšķirošu ieguldījumu sniedza Tartu Universitātes lihenoloģes Ave Suija un Ede Oja; drošai identifikācijai bija nepieciešamas molekulārās metodes.

Ķērpim pagaidām nav latviskā nosaukuma. Latvijas Mikologu biedrība norāda, ka jaunu sugu latvisko nosaukumu veidošana ir viens no tās brīvprātīgajiem darbiem, kas papildina mikoloģijas un lihenoloģijas terminoloģiju latviešu valodā.

Atradums uzsver seno koka ēku nozīmi ne tikai kultūras mantojumā, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Šādas būves var būt substrāts retām, grūti pamanāmām sugām, tāpēc to saudzēšana vienlaikus kalpo dabas un kultūras vērtību aizsardzībai. Biedrība dibināta 2002. gadā un apvieno profesionālus mikologus, lihenologus un amatierus.