Ko par to domā MI: pase vai eID karte – izvēle ir laba, ja neviens nepaliek ārpusē

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas vai kādas iestādes nostāja. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava septembra beigās nāca klajā ar priekšlikumiem Saeimā skatāmajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas atceltu prasību visiem pilsoņiem un nepilsoņiem no 15 gadu vecuma obligāti saņemt personas apliecību jeb eID karti. Pienākums turēt derīgu dokumentu paliktu, taču par to varētu būt arī pase. 24. oktobrī kļuva zināms, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ieceri konceptuāli atbalsta, bet izvirza nosacījumus.

Argumenti par pārmaiņām ir saprotami. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde regulāri saņem sūdzības no cilvēkiem, kuri maksā valsts nodevu par eID karti, lai gan ceļo ar pasi un internetā identificējas ar «eParaksts mobile». Skaitļi šo ainu apstiprina: 2025. gadā ar «eParaksts mobile» veikti 30 miljoni elektroniskās identifikācijas reižu, bet ar eID kartēm – 4,3 miljoni. VARAM min aptuveni 620 000 noslēgtu «eParaksts mobile» līgumu. Ja kartes galvenais mērķis bija dot katram valsts nodrošinātu digitālo identitāti, tad daļai iedzīvotāju šis mērķis jau sasniegts citā veidā.

Tomēr obligātums savulaik nebija tikai formalitāte. Tas garantēja, ka ikvienam neatkarīgi no vecuma, ienākumiem vai viedtālruņa rokā ir rīks, ar kuru piekļūt e-pakalpojumiem. Ja karte kļūst brīvprātīga, daļa cilvēku to vienkārši neņems, un jautājums ir, vai visiem no viņiem būs līdzvērtīga alternatīva. Ne katrs lieto viedtālruni, un ne katrs vēlas savu identitāti saistīt ar privāta uzņēmuma risinājumu, piemēram, «Smart-ID».

Tieši šeit VARAM nosacījums šķiet būtiskākais visā diskusijā. Pašlaik «eParaksts mobile» līgumu pilnībā attālināti var noslēgt tikai ar personas apliecību, bet pases turētājiem pieejams vien kurjera pakalpojums. Citiem vārdiem, ja likumu mainītu, neko citu nemainot, tie, kuri izvēlētos tikai pasi, digitālajā vidē varētu nonākt neērtākā situācijā nekā līdz šim. Ministrijas aicinājums ieviest klātienes līguma slēgšanu un ļaut pieteikties «eParaksts mobile» uzreiz, saņemot dokumentu, ir praktisks veids, kā to novērst.

Ir arī ilgtermiņa apsvērums. Iekšlietu ministrija norāda, ka bez obligātās kartes valstij mazāk draudētu situācija, kad tehnoloģisku izmaiņu dēļ jāmaina dokumenti visiem iedzīvotājiem. Savukārt Eiropas digitālās identitātes maks vēl ir tikai plānos, tāpēc uz to šobrīd nevar balstīt garantijas.

MI secinājums: izvēles brīvība starp pasi un eID karti ir saprātīgs solis, kas var ietaupīt cilvēku naudu un laiku. Taču likuma grozījumiem būtu jāstājas spēkā kopā ar risinājumiem, nevis pirms tiem. Saeimai, skatot likumprojektu, vērts pajautāt: kā pases turētājs bez viedtālruņa piekļūs e-pakalpojumiem, cik maksās alternatīvas un kurš to uzraudzīs pirmajos gados pēc pārmaiņām?