Lielbritānijā Fonagy pārskats brīdina par ADHD un autisma pārmērīgas diagnostikas risku

Lielbritānijas valdība piektdien publicējusi neatkarīgo pārskatu par garīgās veselības stāvokļiem, ADHD un autismu Anglijā. To vadījis klīniskais psihologs profesors Pīters Fonagy ar līdzpriekšsēdētājiem seru Saimonu Veseliju un profesori Džiljanu Berdu. Pārskats secina, ka sistēma ir «milzīga spiediena» apstākļos un ka diagnoze pārāk bieži kļuvusi par šauru vārtiem, lai saņemtu palīdzību.

Eksperti norāda, ka pēdējo 25 gadu laikā ADHD un autisma diagnožu skaits pieaudzis tā, ka dažās jaunāko vecuma grupās gadījumi šķietami pārsniedz iedzīvotāju līmenī sagaidāmo izplatību. Pārskatā minēts, ka vairāk nekā 4 % bērnu vecumā no sešiem līdz 17 gadiem tagad ir autisma diagnoze, kamēr pētījumi bieži norāda aptuveni 1–2 % īsto izplatību. Tomēr autori uzsver, ka daļa datu ir gandrīz desmit gadus veci, tāpēc nav iespējams droši apgalvot, ka plaša mēroga pārmērīga diagnostika notiek jau tagad.

Fonagy uzsvēra, ka diagnoze joprojām ir būtiska un jāaizsargā, bet tai vairs nevajadzētu būt vienīgajam ceļam uz atbalstu. Pārskats aicina agrāku, vajadzībās balstītu palīdzību skolās, koledžās un kopienās, kā arī gaidīšanas rindu pārskatīšanu, lai prioritizētu smagākos gadījumus un dažiem piedāvātu nemedicīnisku atbalstu.

Tiek ieteikta stingrāka privāto ADHD un autisma novērtējumu regulācija, tostarp virzīšanās uz to, ka visi diagnostiskie novērtējumi kļūst par CQC regulētu darbību, un reklāmas aizliegums. Valdība atzinusi, ka pārskatīs reklāmas praksi ar Advertising Standards Authority un ka NHS England konsultēsies par nacionālu tarifu NHS finansētiem pakalpojumiem no 2027. gada aprīļa.

Veselības un sociālās aprūpes sekretāre Iveta Kūpere sacīja, ka pārskats parāda agrīnās iejaukšanās nozīmi un ka atbilde tiks iekļauta gaidāmajā Garīgās veselības stratēģijā. Nacionālā autistu biedrība kritizējusi, ka secīgas valdības «nav izpildījušas solījumus autistu cilvēkiem», bet YoungMinds uzsvēra, ka jaunieši bieži jutušies vainoti vai apsūdzēti izdomāšanā.

Pārskats saista pieaugošo jauniešu distresu ar sociālajiem medijiem, finansiālo nedrošību, nākotnes nenoteiktību, sliktāku miegu un vājāku piederības sajūtu. Valdība sola paplašināt atbalstu skolās un kopienās, tostarp Garīgās veselības atbalsta komandu izvēršanu visās skolās un koledžās līdz 2029. gadam.