Mediji: sankcionētā «Novatek» slepeni finansējusi LNG termināļa projektu Aļaskā

Krievijas enerģētikas uzņēmums «Novatek», uz kuru attiecas ASV sankcijas, slepeni finansējis amerikāņu uzņēmuma «Polar LNG» projektu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanai un eksportam Aļaskas ziemeļos un ietekmējis tā darbību. To piektdien publiskotās intervijās laikrakstiem «Financial Times» un «The New York Times» apgalvojis uzņēmuma bijušais vadītājs Džoels Ridls, kurš septembrī iesniedza atlūgumu.

Stāsts ir svarīgs, jo tas skar gan ASV sankciju režīmu pret Krieviju, gan sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc «The New York Times» ziņām, kas balstītas anonīmos avotos, šādu Aļaskas gāzes ieceri Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā mēnesī pārrunājis ar ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Kāda ASV amatpersona laikrakstam norādījusi, ka projekts sarunās minēts tikai vispārīgi.

Pēc Ridla teiktā, viņam sākotnēji stāstīts, ka naudu projektam dod uzņēmums no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, taču augustā sanāksmē Abū Dabī viņš secinājis, ka vismaz daļa finansējuma nāk no «Novatek». «The New York Times» raksta, ka tā rīcībā ir sarakste par 15 miljonu dolāru piešķiršanu projektam, no kuriem pirmie pieci miljoni bija jāpārskaita septembra sākumā. Laikraksts arī vēsta, ka ASV Finanšu ministrijas sankciju uzraudzības struktūra jau iepriekš paudusi bažas par uzņēmuma saitēm ar «Novatek».

«Polar LNG» Ridlu nodēvējis par neapmierinātu bijušo darbinieku, kurš esot atlaists, un apgalvo, ka projekts tiek attīstīts pilnā saskaņā ar ASV likumiem. Uzņēmums apstiprinājis, ka ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojam iesniegts pieteikums licencei, lai no «Novatek» varētu iegādāties nepabeigtu LNG iekārtas pamatkonstrukciju. Par jauno pagaidu vadītāju iecelts Tims Talkingtons, kurš agrāk vadījis «Goldman Sachs» banku Krievijā.

«Novatek» savukārt norādījis, ka aprīlī parakstījis saprašanās memorandu ar «Polar» un šāda mēroga projektam vajadzīgas gan ASV, gan Krievijas iestāžu atļaujas. «The New York Times» uzņēmums paziņojis, ka vēlas kļūt par projekta mazākuma akcionāru. ASV Finanšu ministrija iespējamos sankciju pārkāpumus nekomentē, taču, kā vēsta «Financial Times», uzsvērusi, ka uztver tos ļoti nopietni.

Pēc TVNET apkopotās informācijas, «Polar» dibināts šā gada martā, projekta izmaksas lēstas 25 miljardu dolāru apmērā, un tajā plānots izmantot tehnoloģijas, kādas «Novatek» lieto sankcijām pakļautajā «Arctic LNG 2» terminālī. Gāzes piegādes no Aļaskas Ziemeļu nogāzes uzņēmums cer sākt līdz 2030. gada beigām, taču līdz tam vēl jāatrisina gan sankciju jautājumi, gan sarežģītie tehniskie apstākļi Arktikā.