Saeima pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus, lai ieilgusi atteikšanās no citas pilsonības neizraisītu Latvijas pilsonības zaudēšanu

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā un ar steidzamību konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību nedrīkst atņemt tikai tāpēc, ka atteikšanās no citas valsts pilsonības ieilgusi no personas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Grozījumi ļautu atlikt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja persona jau ir uzsākusi atteikšanos no citas valsts pilsonības, ar kuru dubultpilsonība nav pieļaujama, un ir veikusi visas no tās objektīvi sagaidāmās darbības procesa virzīšanai. Ja otra valsts nepamatoti noraida atteikšanos vai trīs gadu laikā nepieņem lēmumu, persona varētu lūgt Ministru kabinetam atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins iepriekš uzsvēris, ka atteikšanās no citas valsts pilsonības ne vienmēr ir tikai paša cilvēka rokās. Ir gadījumi, kad persona izpilda visas likuma prasības, taču ārvalsts iestāžu dēļ process ieilgst, un nav taisnīgi, ka tādos apstākļos cilvēks riskē zaudēt Latvijas pilsonību.

Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, projekts paredz arī jaunu atņemšanas pamatu: Latvijas pilsonību varētu atņemt personai, kura pēc atteikšanās procesa sākšanas ar savām darbībām apliecina vēlēšanos saglabāt arī otras valsts pilsonību. Valdības atļauja saglabāt Latvijas pilsonību būtu jāpieņem ne vēlāk kā divu gadu laikā un nebūtu pārsūdzama.

Saeima vienlaikus noraidīja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas alternatīvo projektu, kas bija vērsts uz citiem dubultpilsonības gadījumiem. Lai Juridiskās komisijas grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta otrajā — galīgajā — lasījumā.