Saeima pirmajā lasījumā atbalsta Latvijas pilsonības saglabāšanu, ja atteikšanos no citas pilsonības kavē ārvalsts iestādes

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka cilvēks nezaudēs Latvijas pilsonību tikai tāpēc, ka viņa atteikšanās no citas valsts pilsonības ieilgst ārvalsts iestāžu dēļ. Likumprojekts atzīts par steidzamu, tāpēc to izskatīs divos lasījumos.

Pilsonības likums noteiktos gadījumos dubultpilsonību nepieļauj, un šādā situācijā personai jāatsakās no otras valsts pilsonības. Grozījumi ļautu atlikt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, ja cilvēks atteikšanās procesu jau sācis un izdarījis visu, ko no viņa var objektīvi prasīt.

Ja otra valsts atteikšanos no pilsonības bez pamata noraida vai trīs gadu laikā par to nav lēmusi, persona varētu lūgt Ministru kabinetam atļauju saglabāt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar likumprojektu valdībai lēmums būtu jāpieņem ne vēlāk kā divu gadu laikā, un to nevarētu pārsūdzēt.

Likumprojektā iekļauts arī aizsargmehānisms pret negodprātīgu izmantošanu. Latvijas pilsonību varēs atņemt personai, kura pēc atteikšanās procesa sākšanas ar savu rīcību parādījusi, ka tomēr vēlas paturēt arī otras valsts pilsonību.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins jau iepriekš norādīja, ka komisija saskārusies ar gadījumiem, kad cilvēks izpildījis visas likuma prasības, bet process ievilcies ārvalsts iestāžu dēļ. Viņaprāt, nav taisnīgi, ka šādos apstākļos cilvēks riskē zaudēt Latvijas pilsonību. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka grozījumi meklē līdzsvaru starp mērķi ierobežot nepieļaujamu dubultpilsonību un to pilsoņu tiesību aizsardzību, kuriem ir noturīga saikne ar Latviju un kuri ir lojāli valstij.

Vienlaikus Saeima noraidīja alternatīvu likumprojektu, ko bija sagatavojusi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tas būtu attiecies uz cilvēkiem, kuriem dubultpilsonība izveidojusies līdz pilngadībai un kuri līdz 25 gadu vecumam sākuši atteikties no otras pilsonības. Viņiem būtu bijis jāiesniedz apliecinājums par atteikšanos un pēc tam katru gadu jāpierāda, ka process turpinās.

Lai Juridiskās komisijas grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl jāpieņem otrajā, galīgajā lasījumā.