Iekšlietu ministrija iebilst pret iztikas līdzekļu atlaidēm ukraiņu bēgļiem

Iekšlietu ministrija (IeM) otrajam lasījumam iesniegusi priekšlikumu grozījumos Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ministrija vēlas svītrot normu, kas ļautu Ukrainas iedzīvotājiem attaisnojošu iemeslu dēļ neizpildīt prasību par pietiekamiem finanšu līdzekļiem, kad viņi pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vēsta aģentūra LETA.

Tas ir svarīgi, jo izņēmums bija domāts tiem, kam pilnu prasīto summu pierādīt ir visgrūtāk. Tieslietu ministrijas virzītajā likumprojektā kā piemēri minēti vienu vecāku ģimenes, invaliditāte un pensijas vecums. Šādos gadījumos par pietiekamiem varētu atzīt līdzekļus, kas cilvēka rīcībā reāli ir, pat ja tie ir mazāki par noteikto slieksni.

Pamata prasība likumprojektā paliek nemainīga: pieaugušajam jāpierāda iztikas līdzekļi minimālās mēneša algas apmērā, bet par bērnu 30 % no šīs summas. IeM argumentē, ka no likumprojekta nav skaidrs, kādi apstākļi uzskatāmi par attaisnojošiem, un tajā nav kritēriju, pēc kuriem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tos vērtēt. Tādēļ izņēmuma piemērošana būtu atkarīga no paša pieprasītāja subjektīvā vērtējuma, uzskata ministrija.

IeM arī uzsver, ka pagaidu aizsardzība kara laikā un pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir jānošķir. Pastāvīgā atļauja nozīmē ilgtermiņa saikni ar Latviju, un iztikas līdzekļu prasība ļauj valstij pārliecināties, ka cilvēks spēj sevi un apgādājamos nodrošināt, neradot slogu sociālā atbalsta sistēmai.

Saeima likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 22. oktobrī. Grozījumi paredz, ka cilvēki, kuriem ir tikai Ukrainas pilsonība un kuriem Latvijā ir vai ir bijusi pagaidu aizsardzība, pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās varētu pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Šajā termiņā ieskaitītu arī laiku ar ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Vīriešiem būtu jāiesniedz Ukrainas iestādes apliecinājums par atbrīvojumu no iesaukšanas mobilizācijas gadījumā.

Regulējums vajadzīgs, jo jaunā Imigrācijas likuma redakcija, kas stājās spēkā septembrī, ļauj atteikt pastāvīgo atļauju personām ar pagaidu aizsardzību. Pirmajiem kara bēgļiem pieci nepārtrauktas uzturēšanās gadi Latvijā apritēs 2027. gada martā. Vai IeM priekšlikums tiks iestrādāts, lems Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.