Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta bargākus sodus par nelikumīgas migrācijas organizēšanu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz stingrāku kriminālatbildību par nelikumīgas migrācijas organizēšanu. Izmaiņas skartu cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu Latvijā un citus ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus.

Grozījumus sagatavoja Tieslietu ministrija, un Saeima tos komisijai nodeva 10. septembrī. Ministrija tos sasaistījusi ar operāciju "Vilkatis", kurā aizsardzības, iekšlietu un tieslietu iestādes kopīgi stiprina Latvijas austrumu robežas drošību. Operācijas ietvaros tiek uzlabota gan robežas fiziskā un tehnoloģiskā aizsardzība, gan informācijas apmaiņa un tiesiskie instrumenti pret tiem, kas palīdz migrantiem nelikumīgi iekļūt valstī.

Saskaņā ar likumprojektu par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai maksimālais brīvības atņemšanas sods divkāršotos no trim līdz sešiem gadiem. Par smagākiem šāda veida nodarījumiem augšējā robeža pieaugtu no sešiem līdz astoņiem un no astoņiem līdz desmit gadiem. Visbargākais sods, līdz 12 gadiem iepriekšējo desmit vietā, būtu paredzēts, ja nodarījums izdarīts pastiprināta robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējā situācijā, kas izsludināta robežas apdraudējuma dēļ.

Bargākas sankcijas iecerētas arī par nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu, kur maksimālais sods pieaugtu no sešiem līdz astoņiem gadiem. Tāpat sodus plānots palielināt par apzinātu palīdzēšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijā un par ļaunprātīgu palīdzību uzturēšanās tiesību iegūšanā Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī.

Likumprojekta anotācijā šie nodarījumi raksturoti kā tiešs apdraudējums robežas neaizskaramībai un valsts drošībai. Autori norāda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nelikumīgas migrācijas organizēšana ir uzskatāma par būtisku nacionālās drošības risku. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ("Jaunā Vienotība") septembrī uzsvēra, ka iesaistītajiem jāsaprot, ka par šādu rīcību sekos nopietna atbildība.

Iekšlietu ministrijas dati, uz kuriem atsaucas Saeima, liecina par strauju šādu lietu pieaugumu. Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai šā gada pirmajos astoņos mēnešos sākti 124 kriminālprocesi, kamēr visā 2025. gadā to bija 52, bet 2024. gadā 39. Par nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu pērn sākti 84 kriminālprocesi, gadu iepriekš 54.

Komisijas atbalsts nozīmē, ka grozījumus varēs skatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lai izmaiņas stātos spēkā, parlamentam tās jāpieņem trīs lasījumos.