Saeimas komisija pēc 15. Saeimas vēlēšanām uzdod CVK sagatavot grozījumus Satversmē un vēlēšanu likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 6. oktobrī, uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) ziņojumu par 15. Saeimas vēlēšanu norisi. Deputāti secināja, ka vēlēšanas kopumā noritējušas sekmīgi, taču vienlaikus uzdeva CVK sagatavot grozījumus Satversmē un Saeimas vēlēšanu likumā, lai turpmāk novērstu praksē atklātās problēmas.

Sēdē piedalījās arī vēlēšanu tehnoloģisko risinājumu nodrošinātāji – SIA "Tet", SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT), AS "Latvijas valsts meži" – un CERT.LV pārstāvji. Komisija konstatēja, ka vēlēšanu platformas darbībā nav bijuši traucējumi un nav identificēti ar to saistīti kiberdrošības incidenti. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs pateicās iesaistītajām institūcijām par darbu sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos.

CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris vēlēšanu norisi vērtēja pozitīvi. Kā vienu no veiksmēm viņš minēja vēlēšanu nedēļā izveidoto komandcentru, kurā strādāja 16 institūciju un organizāciju pārstāvji. Pēc Zviedra teiktā, šis modelis aizgūts no Igaunijas un būtu saglabājams arī nākamajās vēlēšanās.

Galvenā problēma bija balsu skaitīšanas sākuma aizkavēšanās. Pirms vēlēšanu kastu atvēršanas iecirkņiem bija jāpārbauda glabāšanā nodotās balsis, lai vienam vēlētājam netiktu ieskaitīta vairāk nekā viena balss. Šoreiz bija 740 gadījumu, kad vēlētāji savu izvēli mainīja, bet 2022. gada Saeimas vēlēšanās šādu gadījumu bija 139.

Kā iespējamu risinājumu CVK vadītājs jau iepriekš minējis Satversmes grozījumus. Pašlaik Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā, tāpēc vēlētāji pirms tam juridiski nevar balsot, bet var tikai nodot balsi glabāšanā. Grozījumi ļautu ieviest iepriekšēju balsošanu. Komisijas sēdē apspriesta arī iespēja ļaut izvēli mainīt tikai vienu reizi un tajā pašā iecirknī, kā arī doma par vienotu vēlēšanu likumu, jo pašlaik vēlēšanu procesu regulē 12 dažādi likumi.

VDAA direktors Valdis Pusvācietis rosināja nākamreiz nodrošināt centralizētu un kontrolētu interneta pieslēgumu iecirkņos, kā arī testēt visu sistēmu kopumā reālos scenārijos. Deputāts Ingmārs Līdaka norādīja uz neziņu iecirkņos par balsu skaitīšanas sākumu, bet Zviedris atbildēja, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas tika informētas.

Nākamās – Eiropas Parlamenta un pašvaldību – vēlēšanas notiks 2029. gadā. Zviedris uzskata, ka gatavošanās tām jāsāk ne vēlāk kā 2027. gada janvārī un tam jāparedz finansējums nākamā gada budžetā. Komisija arī aicināja ministriju sagatavot deleģējumus, lai LMT, "Tet" un "Latvijas valsts meži" varētu turpināt vēlēšanu un referendumu digitālo risinājumu izstrādi.