Siguldā sūdzas par nekoptām Gaujas senlejas takām, DAP norāda uz mazāku finansējumu

Siguldas novada pašvaldība rosinājusi diskusiju par to, kā turpmāk kopt Gaujas senlejas tūrisma objektus, jo daļa taku, kāpņu un skatu vietu ir sliktā stāvoklī. Kā trešdien ziņoja Latvijas Radio, novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (ZZS) atzina, ka finansējuma trūkuma dēļ takas tiek koptas mazāk, kāpnes vietām ir salauztas un reizēm pat bīstamas, bet pašvaldība saņem gan vietējo, gan ārvalstu tūristu sūdzības.

Problēma ir būtiska, jo Sigulda ir viens no populārākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem, un rudenī apmeklētāju plūsma ir īpaši liela. Portāls Kodols.lv vēsta, ka 17. un 18. oktobrī Siguldas tūrisma vietās bija lielākā apmeklētība kopš 2020. gada. Livonijas ordeņa pili šajās brīvdienās apmeklēja 2184 cilvēki, bet pie Gūtmaņalas divās dienās, pēc Gaujas Nacionālā parka informācijas centra datiem, reģistrētas aptuveni 803 automašīnas.

Kā piemēru Latvijas Radio ilggadējais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics parādīja skatu vietu «Vigvams», no kuras senlejas ainavu tagad aizsedz saaudzis lazdu biezoknis. Pēc viņa teiktā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) iedzīvotājiem atbildējusi, ka tur ir Eiropas nozīmes biotops. Mitrevics uzskata, ka dažu tievu lazdu un zaru izzāģēšana biotopam nekaitētu.

Lielākā daļa senlejas apskates objektu ir DAP pārziņā. Pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina minēja divus iemeslus, kas apgrūtina darbu. Pirmais ir regulējums: parkā ir rezervāta un stingrā režīma zonas, kur faktiski drīkst tikai novākt taku šķērsojošus kritušos kokus, bet dabas parka zonā darbu var veikt vairāk. Otrais ir nauda, jo apsaimniekošanas finansējums pēdējos trīs gados samazināts, un pērn samazinājums visai pārvaldei kopumā bijis 8,4 %.

Situāciju sarežģījusi augusta vētra. DAP iepriekš informēja, ka Gaujas Nacionālajā parkā sakopti vairāk nekā 75 kilometri taku jeb aptuveni divas trešdaļas no parka 117 kilometru taku tīkla. Darbos piedalījās ap 30 pārvaldes darbinieku un vairāk nekā 150 brīvprātīgo, taču koka infrastruktūras bojājumi daudzviet saglabājas. Pārvalde jau pēc vētras aicināja ziedot infrastruktūras atjaunošanai, un pēc tās vēlāk sniegtās informācijas kopumā bija saziedoti 525 eiro, no tiem 125 eiro tieši Gaujas Nacionālajam parkam.

Papildu naudu DAP meklē Eiropas Savienības fondos. Projektā «Ieguldījums Natura 2000 Latvijā I» ar kopējo finansējumu 9,78 miljoni eiro līdz 2029. gada beigām paredzēts atjaunot arī taku posmus Siguldā un pie Zvārtes ieža. Anteina Latvijas Radio sacīja, ka maksu par nacionālā parka apmeklējumu pārvalde neplāno, taču tuvākajā laikā domā ieviest ziedošanas iespēju. Kumskis norādīja, ka pašvaldība ir gatava sadarboties un jāvienojas, kā rūpes par senleju sadalīt starp valsti un novadu.