UNDP: attīstības valstis saskaras ar enerģijas, El Niño un parādu trīskāršo šoku

ANO Attīstības programma (UNDP) 11. oktobrī publicēja ziņojumu «No Time to Recover», kurā brīdina, ka attīstības valstis vienlaikus saskaras ar atjaunotu enerģijas cenu kāpumu, potenciāli rekordlielu El Niño un daudzu desmitgažu augstākajām valsts aizņemšanās izmaksām. Brīdinājums nāk pirms Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējām sanāksmēm Bangkokā.

UNDP administrators Aleksandrs De Kro (Alexander De Croo) The Guardian intervijā norādīja, ka valstu «rokas un kājas velk dažādos virzienos». Viņš aicināja uz «solidaritāti un globālu rīcību», lai valstis varētu turpināt atbalstīt visneaizsargātākās mājsaimniecības, kamēr fiskālā telpa ātri sarūk.

Ziņojumā teikts, ka pēc Tuvajos Austrumos jūlijā sabrukušā pamiera enerģijas cenas atkal kāpušas. Globālie fosilā kurināmā subsīdiju izdevumi šogad potenciāli pārsniedz triljonu dolāru. 130 valstīs benzīna cenas kopš konflikta sākuma vidēji augušas par aptuveni 26 %, dīzeļdegvielas — par aptuveni 38 %, un gandrīz divās trešdaļās valstu kāpums no jūnija līdz septembrim paplašinājies.

UNDP lēš, ka pilnīga enerģijas un pārtikas cenu šoka pārnese varētu zem 6,85 dolāru dienā robežas iespiest vēl aptuveni 130 miljonus cilvēku, zem 3,65 dolāriem — aptuveni 121 miljonu, bet zem 2,15 dolāriem — aptuveni 66 miljonus, pārsvarā attīstības valstīs. Tie ir potenciālās ietekmes novērtējumi, nevis jau novēroti nabadzības pieaugumi. Pilnīga mājsaimniecību kompensācija izmaksātu aptuveni 1,1 % no attīstības valstu IKP; aizsardzība tikai tiem, kas zem 6,85 dolāru robežas, — aptuveni 0,3 %.

De Kro uzsvēra, ka valdības, kuras līdz šim mīkstinājušas cenu kāpumu, arvien biežāk ļauj dārdzībai nonākt līdz patērētājiem, jo fiskālie buferi ir izsmelti. Viņš minēja, ka attīstības valstu obligāciju finansējuma izmaksas šobrīd ir aptuveni 9 %. Visas 26 aptaujātās UNDP valstu biroju komandas gaida, ka situācija vēl pasliktināsies.

The Guardian atsaucas arī uz kampaņas grupas Debt Justice pētījumu, kas rāda: valstīs, kuras SVF klasificē kā parādu grūtībās vai to riskā, izglītības budžeti kopš 2019. gada vidēji samazināti par 8 %, bet kopējie publiskie izdevumi — par 2 %. De Kro aicināja starptautisko kopienu paplašināt pieejamu finansējumu, nevis gaidīt mēnešiem ilgas parādu atvieglojumu sarunas.