Aptaukošanās ierobežošanai efektīvāki nodokļi un brīdinājuma marķējumi nekā aicinājumi ēst veselīgi

Cīņā ar sabiedrības aptaukošanos vairāku valstu pieredze liecina, ka nodokļi, reklāmas ierobežojumi un skaidrs brīdinājuma marķējums uz iepakojuma dod lielāku efektu nekā vienīgi aicinājumi ēst veselīgāk. Par to 9. oktobrī ziņoja Latvijas Sabiedriskie mediji, atsaucoties uz izdevuma «The Economist» apskatu.

Neveselīga pārtika bieži ir lētāka un ērtāk pieejama, bet ražotājiem un mazumtirgotājiem tā mēdz nest lielāku peļņu. Tāpēc tikai mudināšana mainīt paradumus bieži nepietiek, ja piedāvājums un cenas paliek nemainīgas.

Kolumbijā produktiem ar augstu cukura, sāls vai neveselīgo tauku saturu jāliek lielas melnas brīdinājuma zīmes, un tiem piemēro īpašu nodokli, kas pakāpeniski pacelts līdz aptuveni 20 procentiem. Līdzīgus soļus spert arī citviet: Skotijā ierobežota neveselīgas pārtikas izvietošana veikalu redzamākajās vietās un akcijas «pērc vienu, otru saņem bez maksas», bet Lielbritānijā – reklāma internetā un sociālajos tīklos. Kopumā saldinātajiem dzērieniem īpašus nodokļus piemēro vairāk nekā 100 valstīs.

Meksikā pēc iepakojuma priekšējās daļas brīdinājuma marķējuma ieviešanas 2020. gadā novērota būtiska pārdošanas izmaiņa. Globālās pārtikas pētniecības programmas (Global Food Research Program) apkopotajā pētījumā, kas publicēts 2026. gada maijā, norādīts, ka iepakoto pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu pārdošanā kopējais kaloriju daudzums samazinājies par aptuveni 15 procentiem, pievienotā cukura – par 25 procentiem, piesātināto tauku – par 12 procentiem un nātrija – par 7 procentiem. Tas atbilst aptuveni 65 kaloriju samazinājumam uz vienu iedzīvotāju dienā.

Pētnieki lēš, ka aptuveni 90 procentus no kaloriju samazinājuma nodrošinājusi nevis tikai pircēju izvēle, bet ražotāju produktu reformulācija, lai izvairītos no brīdinājuma zīmēm. Tādējādi politika vienlaikus ietekmē gan pieprasījumu, gan piedāvājuma uzturvērtību.

Latvijā šādi plaši iepakojuma brīdinājumi un īpaši nodokļi neveselīgai pārtikai nav ieviesti tādā formā kā Meksikā vai Kolumbijā, taču diskusija par cukura un pārstrādātās pārtikas regulējumu Eiropā turpinās. Ja valstis pastiprinās marķējuma un nodokļu prasības, ražotājiem būs jāpielāgo receptes un mazumtirgotājiem – sortiments.