Eiropas Komisija rosina mazināt vienpersonisku veto un jaunās ES dalībvalstis 15 gadus pēc iestāšanās pakļaut stingrākai uzraudzībai

Eiropas Komisija otrdien, 6. oktobrī, Strasbūrā nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, kā sagatavot Eiropas Savienību jaunu dalībvalstu uzņemšanai, nemainot ES līgumus. Ar dokumentu iepazīstināja paplašināšanās komisāre Marta Kosa. Komisijas ieskatā ES var uzņemt vairāk valstu, ja tiek veikti mērķtiecīgi pielāgojumi pārvaldībā, vērtību aizsardzībā, politikās un budžetā.

Pašlaik par tuvākajām kandidātēm uz dalību tiek uzskatītas Melnkalne, Albānija, Moldova un Ukraina. Līdz šim viens no lielākajiem šķēršļiem iestāšanās sarunās ir bijusi prasība katru soli apstiprināt vienprātīgi visām 27 dalībvalstīm. Tāpēc atsevišķas valstis divpusēju strīdu dēļ ir varējušas ilgstoši bremzēt kandidātvalstu virzību.

Komisija iesaka sarunu sadaļu atvēršanu un citus starpposma lēmumus iestāšanās procesā turpmāk pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu. Galīgais lēmums par jaunas valsts uzņemšanu joprojām būtu jāpieņem vienprātīgi. Tāpat ierosināts izmantot līgumos jau paredzētās tā sauktās pārejas klauzulas, lai kvalificētu balsu vairākumu ieviestu arī tādās jomās kā sankcijas, cīņa pret nodokļu krāpšanu un enerģētikas nodokļu pasākumi. Tomēr pāreju uz šādu balsošanas kārtību dalībvalstīm vispirms būtu jāapstiprina vienprātīgi.

Galvenais jaunums ir tā sauktais institucionālais aizsardzības mehānisms. Pirmos 15 gadus pēc iestāšanās to varētu iedarbināt, ja jaunā dalībvalsts nopietni pārkāptu ES pamatvērtības vai lojālas sadarbības principu. Smagākajos gadījumos tai varētu apturēt balsstiesības ES Padomē. Mehānismu būtu daudz vieglāk iedarbināt nekā esošo Līguma par Eiropas Savienību 7. panta procedūru, jo Komisijas vai dalībvalstu ierosinātie pasākumi tiktu uzskatīti par pieņemtiem, ja vien tos ar kvalificētu vairākumu nenoraidītu. Kosa skaidroja, ka ES ir mācījusies no pagātnes pieredzes un vēlas būt droša, ka jaunās dalībvalstis pēc iestāšanās nenoslīd zem pieņemtajiem standartiem.

Komisija arī rosina ievērojami pagarināt līdzšinējo trīs gadu termiņu, kurā var piemērot pievienošanās līgumos paredzētās nozaru aizsardzības klauzulas. Tās attiecas uz ekonomiku, iekšējo tirgu un tieslietu un iekšlietu jomu.

Lai kandidātvalstīm būtu lielāka motivācija veikt reformas, Komisija piedāvā pakāpenisku integrāciju. Tas nozīmē, ka atsevišķus dalības ieguvumus valstis varētu saņemt vēl pirms iestāšanās, ja tās atbilst ES kritērijiem un savu politiku saskaņo ar ES. Daļa ekspertu gan norāda, ka stingrāki noteikumi tikai jaunajām dalībvalstīm radītu nevienlīdzīgus nosacījumus Savienības iekšienē.

Komisijas priekšlikumus dalībvalstu vadītāji apspriedīs oktobrī gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē. Kuri no tiem tiks īstenoti, galu galā izlems pašas dalībvalstis.