Eurostat: gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju ārpus darba nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jaunieši aktīvāki

Latvijā 39,3% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ārpus darba nekad nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat 7. oktobrī publiskotie dati par 2025. gadu. Eiropas Savienībā vidēji šādu cilvēku ir 26%. Jauniešu vecumā no 16 līdz 29 gadiem situācija Latvijā ir krietni labāka: fiziski neaktīvi ārpus darba ir 19,6%, kas tomēr ir vairāk nekā ES vidējie 16,3%.

Eurostat apkopojumā galvenā atziņa ir, ka jaunieši visā ES kustas vairāk nekā sabiedrība kopumā. Vismaz reizi nedēļā ar fiziskām aktivitātēm ārpus darba nodarbojas 73,1% jauniešu un 61,6% visu iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem. Lielākā atšķirība ir starp tiem, kas sportē vai kustas četras līdz sešas reizes nedēļā: tā dara 18,3% jauniešu un 12,8% visu iedzīvotāju. Ikdienas aktivitāšu īpatsvars abās grupās ir gandrīz vienāds, attiecīgi 20,9% un 20,2%.

Latvijas jaunieši ES vidējam līmenim ir tuvu: vismaz reizi nedēļā aktīvi ir 72,1%. Visu pieaugušo vidū gan šis rādītājs Latvijā ir tikai 51,9%, gandrīz desmit procentpunktus zem ES vidējā. Vismaz reizi dienā ar fiziskām aktivitātēm Latvijā nodarbojas aptuveni 16,5% gan jauniešu, gan visu iedzīvotāju, kamēr ES vidēji tie ir ap 20%. Vecuma grupā virs 75 gadiem ārpus darba nekad nekustas 60,5% Latvijas iedzīvotāju.

Kaimiņvalstīs rādītāji ir labāki. Igaunijā fiziski neaktīvi ir 8,3% jauniešu un 19,2% visu iedzīvotāju, Lietuvā attiecīgi 12,7% un 33,1%. Igaunijā vismaz reizi nedēļā aktīvi ir 85% jauniešu.

ES līmenī jauni vīrieši sporto biežāk nekā jaunas sievietes: četras līdz sešas reizes nedēļā aktīvi ir 20,6% vīriešu un 16% sieviešu vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Savukārt ārpus darba nekad nekustas 17,8% jauno sieviešu un 14,9% jauno vīriešu. Latvijā aina ir citāda: jauniešu vidū neaktīvo īpatsvars vīriešiem un sievietēm ir līdzīgs (19,2% un 20%), bet visu pieaugušo vidū neaktīvāki ir vīrieši (41,4%) nekā sievietes (37,6%).

Latvijā atšķirības redzamas arī pēc izglītības līmeņa. Starp pieaugušajiem ar augstāko izglītību ārpus darba nekad nekustas 25%, bet starp tiem, kam ir pamatizglītība vai zemāka izglītība, 47,3%.

Valstu salīdzinājumā visvairāk fiziski neaktīvo jauniešu ir Maltā (31%), Portugālē (28,5%) un Bulgārijā (28,4%), bet Grieķijā, Dānijā, Somijā un Nīderlandē šis rādītājs ir zem 3%. Pilni dati par visām dalībvalstīm pēc vecuma, dzimuma un izglītības līmeņa ir pieejami Eurostat datubāzē.