Iestāde, kas atbild naktī: trīs scenāriji, kā MI līdz 2030. gadam varētu mainīt mūsu saskarsmi ar valsti

Daudziem saskarsme ar valsti joprojām nozīmē meklēšanu: kurā portālā ir vajadzīgā veidlapa, kā sauc pakalpojumu un kurš atbildēs uz jautājumu pēc darba laika. Mākslīgais intelekts sola šo ceļu saīsināt. Kā tas varētu izskatīties līdz 2030. gadam, ir minējums, taču tas balstās jau redzamās pazīmēs.

Vispirms par faktiem. Eiropas Komisijas Latvijas 2026. gada Digitālās desmitgades ziņojumā digitālie publiskie pakalpojumi minēti kā viena no valsts stiprajām pusēm – virs ES vidējā līmeņa gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopojumā par MI valsts pārvaldē uzskaitīti jau ieviesti risinājumi. Portālā Latvija.gov.lv virtuālais asistents palīdz atrast pakalpojumus un iesaka pieteikt konkrētus, ņemot vērā citu lietotāju iepriekšējās izvēles. Lauku atbalsta dienesta asistente „Ieva” 2026. gadā papildināta ar ģeneratīvo MI un tagad soli pa solim palīdz aizpildīt platību maksājumu iesniegumu. CSDD rīks, kas palīdz darbiniekiem atrast vajadzīgo informāciju, saīsinājis jauno darbinieku apmācību no 12 līdz 6 mēnešiem, bet Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ziņo, ka sanāksmju sagatavošana ar MI rīku saīsinājusies no divām stundām līdz 20 minūtēm, turklāt visus rezultātus pārskata cilvēks.

Paralēli darbu sācis 2025. gadā izveidotais Mākslīgā intelekta centrs. Ministru kabinets šā gada janvārī apstiprināja noteikumus par speciālo regulatīvo vidi, kurā MI risinājumus var droši pārbaudīt, pirms tos ievieš tirgū vai valsts pārvaldē. LSM aprīlī vēstīja, ka pirmajā uzsaukumā saņemti desmit pieteikumi un centrs kopā ar birokrātijas mazināšanas rīcības grupu izmēģina, kā MI var salīdzināt Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas prasībām. Pirmajā testā cilvēks vēl bija precīzāks par mašīnu.

Tālāk – pieņēmumi. Pirmais scenārijs ir „klusais palīgs”. Šajā ceļā MI galvenokārt strādā iestāžu iekšienē: transkribē zvanus, anonimizē tiesu dokumentus, palīdz sagatavot atbildes un pārvērst tekstus vieglajā valodā. Iedzīvotājs revolūciju neredz, taču pamana, ka atbilde uz iesniegumu pienāk ātrāk un vēstule no iestādes kļuvusi saprotamāka. Tas ir piesardzīgākais, bet arī ticamākais ceļš, jo turpina jau iesākto.

Otrais scenārijs ir „valsts, kas pati piedāvā”. Ja iestāžu dati ir savietojami un kvalitatīvi, digitālais asistents varētu ne tikai atrast pakalpojumu, bet atgādināt par to īstajā brīdī – piemēram, pēc dzīvesvietas maiņas vai bērna piedzimšanas – un aizpildīt lielāko daļu veidlapas iepriekš. Ja izdosies normatīvo aktu salīdzināšana, MI varētu palīdzēt sistemātiski atrast vietas, kur Latvija Eiropas prasībām pievienojusi liekas savas prasības. Šim ceļam vajag to, ko VARAM pati min kā šķēršļus: labākus datus, vairāk kompetences, kopīgu infrastruktūru un skaidrāku regulējumu.

Trešais scenārijs ir „divi ātrumi”. Dažas iestādes strauji ievieš jaunus rīkus, citas paliek pie vecajām sistēmām, un pakalpojumu kvalitāte atkarīga no tā, kurā logā tu klauvē. Eiropas Komisija norāda, ka Latvijas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes ir zem ES vidējā līmeņa un starp pilsētām un laukiem ir liela plaisa. Bez mērķtiecīga atbalsta MI asistenti visvairāk noderētu tiem, kam jau tagad ir vieglāk, bet pārējiem joprojām būtu vajadzīgs cilvēks klātienē vai pa telefonu.

Liela loma būs uzticībai. Komisijas ziņojumā minētajā Eirobarometra aptaujā 87 % Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka tiešsaistes manipulācijas, tostarp MI radīts saturs un dziļviltojumi, apdraud demokrātiskos procesus, bet par ģeneratīvo MI visbiežāk raizējas privātuma un nepareizas informācijas dēļ (katru minējuši 34 %). Tāpēc pārvaldei būs svarīgi, lai MI lēmumi būtu izskaidrojami, kā to jau dara Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga sistēma, un lai galavārds paliktu cilvēkam.

Visticamāk, 2030. gada Latvija būs šo ceļu sajaukums: daudz klusu palīgu, daži pakalpojumi, kas paši atrod savu lietotāju, un joprojām atvērti klientu apkalpošanas centri. Saeimas komisija aicināja VARAM līdz šā gada beigām pabeigt nacionālo MI ieviešanas plānu un noteikt valsts prioritātes. Tieši tas, ko plānā ierakstīs un cik konsekventi to īstenos, varētu noteikt, vai valsts mums biežāk atbildēs pati – arī naktī.