Kā līdz 2030. gadam MI varētu pārveidot Latvijas skolas — no līderu tīkla līdz ikdienas mācībām

2026. gada pavasarī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsāka nacionāla mēroga iniciatīvu par mākslīgo intelektu izglītībā. Programmas mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, lai Latvijas skolēni, skolotāji un izglītības iestāžu vadītāji būtu prasmīgi un atbildīgi MI lietotāji — tādi, kas izmanto iespējas un pārvalda riskus. Tas nav ziņojums par to, ka tehnoloģija jau ir „gatava”; tas ir solījums par to, kādu skolu Latvija vēlas uzbūvēt četru gadu laikā.

Pirmais praktiskais solis ir MI līderu skolu tīkls. Programmai pieteicās 88 izglītības iestādes no visas Latvijas; atlasītas tika 25 — vairāk nekā sākotnēji plānotās 20 —, pārstāvot reģionus, vispārējo un profesionālo izglītību, privātās un tālmācības skolas. 2026. gada augustā šo skolu pedagogi un VIAA metodiķi piecas dienas Rīgā apguva drošu un ētisku MI izmantošanu, strādājot arī ar Igaunijas „MI Leap” pieredzi un Datu valsts inspekcijas padomiem. Ja šī pieredze tiks sistemātiski pārnesta, 2030. gadā MI vairs nebūs tikai dažu entuziastu eksperiments.

Eiropas konteksts palīdz saprast, kāpēc Latvija steidzas. Eiropas Komisijas Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam uzsver, ka skolēniem un pedagogiem vajadzīga pamata MI un datu pratība, kā arī ētiskas vadlīnijas. Komisijas un OECD kopīgais MI pratības ietvars skolēniem izglītībā izdala četras kompetenču jomas: iesaistīties ar MI, radīt ar MI, pārvaldīt MI un veidot MI. Ja Latvijas standarti un mācību programmas līdz 2030. gadam šīs jomas iestrādās, skolēns varētu mācīties ne tikai „kā uzrakstīt uzvedni”, bet arī kā pārbaudīt atbildi, aizsargāt datus un saprast, kad rīku labāk nelietot.

Var iezīmēt optimistisku scenāriju. Skolotājs sagatavo diferencētus uzdevumus ātrāk, skolēns ar vājākām prasmēm saņem individuālu atbalstu, bet talantīgais — dziļākus izaicinājumus. Administratīvā rutīna — kopsavilkumi, plānojumi, daļa analītikas — aizņem mazāk laika. IZM iniciatīvas piecos virzienos tieši to sola: MI pratība, MI kā pedagoģisks atbalsts, digitālā līderība, droša un ētiska lietošana, kā arī suverēna Latvijas MI infrastruktūra un latviešu valoda modeļos. Google.org 200 000 eiro grants biedrībai Riga TechGirls šajā ainā kļūst par satura un mācību tiltiņu starp ministriju, skolām un nozari.

Ir arī piesardzīgs scenārijs. Ja līderu skolu risinājumi paliek „labās prakses mapē”, bet pārējās skolas saņem tikai virspusējus kursus, MI padziļina atšķirības starp labi aprīkotām un vājākām iestādēm. Digitālās izglītības rīcības plāna kontekstā Eiropas Komisija norāda, ka vairāk nekā 40% 13–14 gadus veco jauniešu ES trūkst pamata digitālo prasmju (ICILS 2023) — tālu no 2030. gada mērķa samazināt šo īpatsvaru zem 15%. Latvijā līdzīgs risks varētu nozīmēt, ka MI „palīdz” tiem, kuri jau prot tehnoloģijas, bet atstāj aiz muguras tos, kuriem vajadzīgs skolotāja klātbūtnes atbalsts.

Trešais scenārijs ir pedagogcentrēts. UNESCO ietvars skolotāju MI kompetencēm — cilvēkcentrēta domāšana, ētika, pamati, pedagoģija un profesionālā izaugsme — jau ir iestrādāts Latvijas Nacionālās komisijas brīvpieejas kursā. Ja līdz 2030. gadam lielākā daļa pedagogu šādas kompetences apgūst nevis kā formālu „atzīmi”, bet kā ikdienas ieradumu, MI varētu kļūt par instrumentu, kas pastiprina skolotāja spriestspēju, nevis to aizvieto. Pretējā gadījumā skolā varētu ieviest rīkus ātrāk, nekā cilvēki iemācās tos kritiski vadīt.

Kas varētu izšķirt, kurš scenārijs īstenojas? Trīs lietas. Pirmkārt, vai metodiskie materiāli un standarta izmaiņas, ko sola IZM programma, nonāk līdz katrai skolai, ne tikai līdz 25 līderēm. Otrkārt, vai latviešu valodas un lokāla satura MI infrastruktūra ir pietiekami spēcīga, lai skolēni nestrādātu tikai ar svešvalodu modeļiem. Treškārt, vai vecāki, pašvaldības un skolu vadītāji uztver MI kā pedagoģisku, nevis tīri tehnisku projektu.

Līdz 2030. gadam Latvijas skola varētu izskatīties divējādi: kā vieta, kur MI palīdz mācīt kritisko domāšanu un individuālu izaugsmi, vai kā vieta, kur tehnoloģija ir pieejama dažiem, bet pārējiem — tikai virsraksts. Programma un skaitļi — 88 pieteikumi, 25 skolas, 2030. gada mērķis — rāda, ka virziens ir izvēlēts. Vai tas kļūs par ikdienu, būs atkarīgs no tā, cik konsekventi pieredze no līderu tīkla aizies tālāk par Rīgas mācību nedēļu.