Vai 2030. gadā ar mašīnām runāsim latviski? Trīs ceļi latviešu valodai MI laikmetā

Arvien vairāk teksta Latvijā top ar mākslīgā intelekta palīdzību: e-pasti, līgumu kopsavilkumi, klientu atbildes, tulkojumi. Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai mašīna saprot latviski. Svarīgāk ir, kādu latviešu valodu tā mums atdod un vai pēc dažiem gadiem mēs ar to vispār runāsim savā valodā. Līdz 2030. gadam iezīmējas vismaz trīs iespējamie ceļi, un to, pa kuru iesim, lielā mērā noteiks šodienas lēmumi.

Sāksim ar to, kur esam. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā vismaz vienu MI risinājumu izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu ar desmit un vairāk darbiniekiem, par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākā tehnoloģija ir tieši valodas apstrāde: rakstītas valodas analīzi izmanto 9,1 % uzņēmumu. Eurostat dati rāda, ka Eiropas Savienībā vidēji MI izmantoja 20,0 % uzņēmumu, bet Dānijā pat 42,0 %, un arī ES mērogā visbiežāk to lieto rakstīta teksta analīzei. Valoda ir durvis, pa kurām MI ienāk birojos, un Latvija pa tām vēl tikai sāk iet.

Problēma ir tā, ka lielākā daļa populāro modeļu mācīti galvenokārt angliski. Latvijas uzņēmuma Tilde pētnieki 2026. gada zinātniskajā rakstā norāda, ka pat Eiropas valodām veidotajā modelī EuroLLM aptuveni puse apmācības datu ir angļu valodā, bet visām mazākajām Eiropas valodām kopā atvēlēti tikai ap 9 %. Pēc viņu aplēsēm gandrīz 170 miljoniem eiropiešu dzimtā valoda pamatmodeļos ir pārstāvēta tikai daļēji vai vāji.

Latvijai šajā ziņā ir savs trumpis. 2025. gada rudenī Tilde publicēja atvērto modeli TildeOpen ar 30 miljardiem parametru. Tas atbalsta 34 valodas, un latviešu valodas apmācībai izmantoti 29 miljardi vārdu. Pētnieku veiktajā nelielajā kļūdu analīzē, kurā tekstus vērtēja profesionāli redaktori, TildeOpen latviski pieļāva mazāk nekā vienu kļūdu uz 100 vārdiem, EuroLLM ap trim, bet Google modelis Gemma 2 gandrīz desmit. Modelis atbalsta arī latgaliešu valodu, un 2026. gada februārī tas tika iekļauts Tildes tulkošanas platformā.

Pirmais scenārijs ir latviešu valoda pēc noklusējuma. Ja valsts iestādes, pašvaldības un uzņēmumi, izvēloties MI rīkus, prasīs labu latviešu valodu un datu glabāšanu Eiropā, līdz 2030. gadam latviski varētu droši runāt ar e-pakalpojumiem, banku un veikalu asistentiem un mācību rīkiem skolās. TildeOpen iespēja to izvietot uz saviem serveriem vai Eiropas mākoņos šādu izvēli padara reālu arī tur, kur strādā ar sensitīviem datiem.

Otrais scenārijs ir angļu valoda kā darba valoda ar mašīnu. Ja globālie rīki būs ērtāki un vietējie atpaliks funkcijās, daudzi pieradīs MI uzdevumus formulēt angliski, jo tā atbildes šķitīs precīzākas. Latviešu valoda tad paliktu formālajai saziņai un dokumentiem, bet jaunā terminoloģija un domāšanas ieradumi arvien biežāk rastos angliski. Tas nenotiktu ar kādu lēmumu, bet gan pamazām, ikdienas ērtības dēļ.

Trešais scenārijs ir tulkotā latviešu valoda. MI rakstīs latviski, bet ar tulkojuma piegaršu: gramatiski gandrīz pareizi, tomēr ar nedabiskām frāzēm un kalkiem. Tildes pētnieki savā kļūdu klasifikācijā no angļu valodas aizgūtus izteicienus uzskaita kā atsevišķu kļūdu veidu. Ja šāds teksts masveidā nonāks internetā, nākamās paaudzes modeļi mācīsies no tā, un valodas kvalitātes atšķirības var sākt pastiprināt pašas sevi.

Kurš no ceļiem uzvarēs, izšķirs ne tikai tehnoloģija. CSP dati rāda, ka uzņēmumi, kas MI ieviešanu apsver, kā galveno šķērsli visbiežāk min piemērotu zināšanu trūkumu: tā atbildējuši 63,2 % šādu uzņēmumu. Tātad liela nozīme būs apmācībām, publiskajiem iepirkumiem, kuros latviešu valodas kvalitāte ir prasība, un regulārai modeļu pārbaudei tieši latviski. Latviešu valoda MI laikmetā automātiski neizzudīs un automātiski arī neuzplauks. Tā būs tik stipra, cik bieži un cik prasīgi mēs to lietosim arī sarunās ar mašīnām.