No 12 līdz 75 procentiem: trīs ceļi, kā MI līdz 2030. gadam varētu ienākt Latvijas uzņēmumos

Daudzi no mums jau pieraduši palūgt tērzēšanas robotam vēstules melnrakstu, tulkojumu vai vakariņu ideju. Eiropas Komisijas Digitālās desmitgades 2026. gada ziņojumā par Latviju minēts, ka pērn ģeneratīvo MI izmantoja 33,4 % iedzīvotāju – nedaudz vairāk nekā vidēji ES (32,66 %). Darbā to darīja tikai 14,7 %, un tas jau ir mazāk par ES vidējo. Izskatās, ka mājās mākslīgo intelektu esam pieņēmuši ātrāk nekā birojā, ražotnē vai noliktavā.

Uzņēmumu dati šo ainu apstiprina. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujā, kas 2025. gada sākumā veikta uzņēmumos ar vismaz desmit nodarbinātajiem, vismaz vienu MI risinājumu izmantoja 12,2 % uzņēmumu – par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lielajos uzņēmumos tie bija 47,1 %, vidējos 19,8 %, bet mazajos tikai 9,8 %. Eurostat dati rāda, ka ES vidēji MI izmantoja 20 % uzņēmumu, bet Dānijā – 42 %. Latvija, tāpat kā ES kopumā, ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 75 %, taču Komisija norāda, ka valsts atpaliek pat no savas plānotās trajektorijas: 2025. gadam tā paredzēja 22 %.

Kāpēc tik lēni? Uzņēmumi, kas MI ieviešanu apsvēruši, bet to vēl nav izdarījuši, CSP aptaujā visbiežāk (63,2 %) min piemērotu zināšanu trūkumu. Komisijas ziņojumā kā biežākie iemesli lēnajai digitālajai pārveidei minēta vajadzība mainīt domāšanu un digitālo prasmju trūkums, turklāt IKT speciālistu trūkums 2025. gadā vēl pieaudzis. Tajā pašā laikā interese ir liela: valsts atbalsta programma uzņēmumu digitalizācijai un MI ieviešanai ar 18,55 miljonu eiro budžetu tika izsmelta jau 2025. gada jūlijā – 11 mēnešus pirms plānotā.

Kas notiks tālāk, neviens precīzi nezina. Tālāk aprakstītie scenāriji nav prognoze, bet domu eksperiments, kas balstīts šajās tendencēs.

Pirmais scenārijs – lēnais kāpums. Ja MI lietojums uzņēmumos arī turpmāk pieaugtu par aptuveni 3,4 procentpunktiem gadā, vienkāršs aprēķins rāda, ka 2030. gadā MI izmantotu ap 29 % uzņēmumu. Tas būtu progress, bet tālu no mērķa. Šādā Latvijā MI būtu ierasts lielo uzņēmumu klientu apkalpošanā, grāmatvedībā un loģistikā, bet daudzas mazās firmas joprojām rēķinus pārrakstītu ar roku un uzskaiti kārtotu tabulās. Lielākais risks ir tas, ka produktivitātes atšķirība no Ziemeļvalstīm varētu nevis sarukt, bet augt.

Otrais scenārijs – kaimiņu sprints. Eurostat dati rāda, ka Lietuvā MI lietojošo uzņēmumu īpatsvars 2025. gadā viena gada laikā pieauga par 12,5 procentpunktiem. Lai no 12,2 % piecos gados sasniegtu 75 %, Latvijai vajadzētu līdzīgu tempu – ap 12,5 procentpunktiem katru gadu. Tas nav neiespējami: rīki kļūst lētāki un vienkāršāki, un Komisija atzīmē, ka valsts pārvalde jau lieto latviešu valodas tehnoloģijas, piemēram, Hugo.lv. Tomēr šādam lēcienam būtu vajadzīgs ilgstošs atbalsts, praktiskas mācības mazajiem uzņēmumiem un konsultanti arī reģionos, nevis viena kampaņa.

Trešais scenārijs – divu ātrumu ekonomika. Iespējams arī starpvariants, kurā lielie uzņēmumi, kas jau tagad tuvojas pusei, pietuvojas Ziemeļvalstu līmenim, bet mazie lielā mērā paliek malā. Kopējais rādītājs tad varētu izskatīties pieklājīgi, taču ieguvumi koncentrētos lielajās firmās un pilsētās. Komisija jau tagad norāda uz lielu atšķirību starp pilsētām un laukiem digitālajās prasmēs, tāpēc šāds iznākums nebūtu pārsteigums.

Ko tas nozīmētu ikdienā? Fakts ir tāds, ka Latvijas uzņēmumi pašlaik MI visbiežāk izmanto darbam ar valodu – teksta analīzei, runas atpazīšanai un teksta veidošanai (9,1 % uzņēmumu, liecina CSP). Pieņēmums ir tāds, ka arī turpmāk MI darbavietās ienāks nevis kā robots pie konveijera, bet kā neuzkrītošs palīgs rēķinu atpazīšanā, e-pastu šķirošanā vai tulkošanā. Darbiniekam tas varētu nozīmēt mazāk rutīnas, bet arī vajadzību apgūt jaunas prasmes.

Jāatceras arī statistikas robežas: aptauja mēra, vai uzņēmums izmanto vismaz vienu MI risinājumu, nevis to, cik dziļi un gudri tas tiek darīts. Pat 75 % vēl automātiski nenozīmētu produktīvāku ekonomiku. Nākamie CSP dati parādīs, vai kāpums paātrinās. Labā ziņa ir tā, ka interese par MI ir skaidri redzama. Atklātais jautājums – vai to izdosies pārvērst prasmēs, pirms vilciens aizbrauc.