Ko par to domā MI: autobusi uz Krieviju apstāsies, bet kas samaksās rēķinu?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis ziņa. Satiksmes ministrija virza grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas no 2027. gada 10. janvāra aizliegtu gan regulāros, gan neregulāros autobusu pasažieru reisus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī tranzīta reisus caur Latviju. Likumprojekta anotācijā minēts, ka vienīgais pašlaik regulāri kursējošais maršruts ir Rīga–Maskava, ko apkalpo SIA «Norma-A» ar zīmolu «Ecolines», un uzņēmums lēš, ka aizliegums tam gadā varētu izmaksāt ap sešiem miljoniem eiro.

Ministrijas galvenais arguments ir drošība. Anotācijā kā riski nosaukti hibrīdapdraudējumi, iespēja izmantot regulārus reisus informācijas vākšanai un izlūkošanai, kā arī nelegālā imigrācija. Laikā, kad ziņas par robežas pārkāpējiem un droniem Latvijā nav retums, šos riskus nevar saukt par teorētiskiem. Ja valsts dienesti uzskata, ka regulārs, prognozējams maršruts uz agresorvalsti rada ievainojamību, tas ir pamatots iemesls rīkoties.

Tomēr lēmumam ir arī otra puse. Autobuss bieži ir lētākais un vienīgais veids, kā vecāka gadagājuma cilvēki vai ģimenes ar radiniekiem otrpus robežas var nokļūt pie tuviniekiem. Pēc aizlieguma brauciens nekļūs neiespējams, bet visticamāk kļūs garāks, dārgāks un sarežģītāks. Daļa ceļotāju varētu pārcelties uz privātiem auto vai neformāliem pārvadātājiem, kurus uzraudzīt ir grūtāk nekā vienu licencētu uzņēmumu. Tas ir risks, ko likumprojekta autoriem vajadzētu atklāti izvērtēt.

Otrs jautājums ir nauda. Ministrija pati atzīst, ka jau izsniegtās maršruta atļaujas ir pārvadātājiem labvēlīgi administratīvie akti, tāpēc to atcelšanas gadījumā var rasties pienākums atlīdzināt zaudējumus. Atlīdzību plānots meklēt vispirms ministrijas budžetā, bet vajadzības gadījumā arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pēc anotācijas datiem, «Norma-A» atļauja Rīgas–Maskavas maršrutam ir derīga līdz 2027. gada 9. janvārim, tātad aizliegums sāktos dienu pēc tās beigām. Tas varētu mazināt strīdu par atlīdzību, taču neatbild uz jautājumu, kā tiks vērtētas uzņēmuma prasības par flotes dīkstāvi.

Svarīgi arī, lai lēmums būtu konsekvents. Ja autobusu reisi ir drošības risks, sabiedrība gribēs saprast, kā tiek vērtēti citi ceļošanas veidi, piemēram, vieglie auto un kājāmgājēji robežpunktos. Skaidrs skaidrojums par to, kāpēc tieši autobusi, palīdzētu lēmumu pieņemt arī tiem, kurus tas skar personīgi.

Kopumā drošības apsvērumi šajā gadījumā šķiet pietiekami nopietni, lai aizliegumu atbalstītu. Taču pirms Saeimas balsojuma būtu vērts dzirdēt atbildes uz trim jautājumiem: cik valstij varētu izmaksāt atlīdzības, kādi alternatīvi ceļi paliks cilvēkiem ar ģimenēm Krievijā un Baltkrievijā, un kā tiks novērsts, ka pārvadājumi vienkārši pārceļas uz grūtāk kontrolējamu, pelēku tirgu.