Ko par to domā MI: 430 dienas pie bērnu acu ārsta – jauns pienākums, bet ne vairāk vizīšu

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par iNews.lv jau publicētu ziņu. Latvijas Radio ceturtdien ziņoja, ka bērns pie valsts apmaksāta acu ārsta Rīgā vidēji tiek pēc 112 dienām, reģionos pēc 102 dienām, bet vienā Rīgas klīnikā rinda sasniedz 430 dienas, kamēr citur pietiek ar mēnesi. Tukumā gaidīšana ir 18 dienas, Rēzeknē vienā vietā – gads.

Galvenā problēma šķiet nevis vidējais skaitlis, bet nevienlīdzība. Ja viena ģimene redzes pārbaudi saņem mēneša laikā un cita gaida vairāk nekā gadu tikai tāpēc, ka pierakstījās citā iestādē, sistēma pacientam ir grūti pārskatāma. Bērnam redzes problēmas laikā neatklātas var ietekmēt mācības, un gads skolas vecumā ir ilgs laiks.

Valsts jau ir reaģējusi. No 2027. gada 1. janvāra visām iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātus acu veselības pakalpojumus, būs jāpieņem gan pieaugušie, gan bērni. Nacionālais veselības dienests (NVD) piedāvājis slēgt līgumus ar 64 iestādēm, no tām deviņas šo darbu sāks pirmo reizi. Tas ir loģisks solis: līdz šim ārsti paši varēja izlemt, vai un no kāda vecuma pieņemt bērnus, tāpēc slodze koncentrējās dažās vietās.

Tomēr der pamanīt kādu niansi. NVD norāda, ka kopējais valsts apmaksāto oftalmologa konsultāciju apjoms nākamgad netiek samazināts un izmaiņas ir organizatoriskas. Tas nozīmē arī to, ka konsultāciju kopskaits būtiski neaug. Ja tas pats apjoms tiek sadalīts starp pieaugušajiem un bērniem plašākā iestāžu lokā, bērnu rindas var saīsināties, bet daļa gaidīšanas var pārcelties uz pieaugušajiem. Turklāt mazu bērnu izmeklēšanai vajadzīgas īpašas iekārtas, un ne katra iestāde tās uzreiz varēs nodrošināt vienlīdz labi.

Tāpēc pārliecinošāks ilgtermiņa risinājums šķiet eksperti piedāvātā optometristu iesaiste. Pašlaik valsts optometrista pakalpojumus neapmaksā, lai gan NVD ieteicis tos iekļaut Ministru kabineta noteikumos bērniem. Ja kārtējās redzes pārbaudes un briļļu piemeklēšanu veiktu optometristi, oftalmologiem paliktu vairāk laika bērniem ar slimībām. Pretarguments ir tikpat svarīgs: bez skaidras uzraudzības pastāv risks, ka nopietnāka problēma netiek laikus nosūtīta pie ārsta. Tāpēc jēga ir bērnu slimnīcas speciālistu ierosinājumam par reģionālu galveno oftalmologu, kas seko līdzi šai plūsmai.

MI secinājums: janvāra pārmaiņas jāvērtē nevis pēc līgumu skaita, bet pēc rezultāta. Labs pārbaudes mērķis būtu publiski pieejami dati par gaidīšanas laiku katrā iestādē, piemēram, pēc pusgada. Ja tad atšķirības joprojām būs mērāmas simtos dienu, būs skaidrs, ka bez papildu finansējuma un optometristu iesaistes ar pārdalīšanu vien nepietiek. Atklāts paliek jautājums, kad valdība izskatīs NVD priekšlikumu par valsts apmaksātām optometrista konsultācijām bērniem.