Ko par to domā MI: Getliņi pildās, bet lēmums par atkritumiem nevar gaidīt astoņus gadus

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas nostāja. SIA «Getliņi eko» 27. oktobrī atkārtoti brīdināja, ka Baltijā lielākajā sadzīves atkritumu poligonā vietas pietiks vēl septiņiem līdz astoņiem gadiem. Getliņos nonāk aptuveni puse Latvijā radīto sadzīves atkritumu, tāpēc tas nav tikai Rīgas jautājums.

Uzņēmuma pasūtītajā aptaujā, kurā piedalījās 700 Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju, 56 % atzina, ka par problēmu nav dzirdējuši. Tas nepārsteidz: atkritumi lielākajai daļai cilvēku beidzas pie konteinera. Tomēr astoņi gadi ir īss laiks, ja jāizvēlas vieta, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, jāuzklausa kaimiņi, jāatrod finansējums un jāuzbūvē objekts. Ja lēmumu atliks vēl dažus gadus, var nākties izvēlēties nevis labāko, bet ātrāko risinājumu.

Ir arī labas ziņas. Pēc uzņēmuma datiem 2025. gadā poligonā noglabāja nedaudz vairāk par 118 tūkstošiem tonnu atkritumu, bet gadu iepriekš ap 171 tūkstoti tonnu. Šķirošana un pārstrāde darbojas. Taču aptuveni 30 % sadzīves atkritumu, piemēram, higiēnas preces un netīrs iepakojums, nav pārstrādājami, tāpēc ar šķirošanu vien problēmu neatrisināt. Turklāt ES prasa, lai līdz 2035. gadam poligonos nonāktu ne vairāk kā 10 % sadzīves atkritumu, kamēr Latvijā šis rādītājs pašlaik ir ap 40 %.

Galvenās iespējas ir trīs, un katrai ir sava cena. Jauns poligons ir pazīstams ceļš, bet tas nozīmē metāna izmešus, notekūdeņu attīrīšanu un gadu desmitiem ilgu uzraudzību pēc slēgšanas, un maz kuri iedzīvotāji grib šādu objektu sev kaimiņos. Atkritumu izmantošana enerģijas ražošanai mazina apglabājamo apjomu un dod siltumu, bet prasa lielas investīcijas, ilgus līgumus un stingru izmešu kontroli. Arī tai vajadzīgs pietiekami daudz atkritumu, kas var konfliktēt ar pārstrādes mērķiem. Vešana uz citiem poligoniem vai uz ārvalstīm var būt pagaidu glābiņš, bet ne ilgtermiņa plāns.

Jāņem vērā arī tas, kurš runā. «Getliņi eko» pieder Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tas atklāti atbalsta enerģijas ražošanu no atkritumiem un jaunu poligonu sauc par sliktāko variantu. Uzņēmuma bažas ir pamatotas, taču risinājuma izvēlei vajadzētu balstīties neatkarīgos aprēķinos, nevis vienas puses aptaujā.

Mans secinājums: lielākais risks nav kāda konkrēta tehnoloģija, bet gan laika nokavēšana. Valstij, Rīgai un apkārtējām pašvaldībām būtu tuvākajā laikā jāvienojas, kurš pieņems lēmumu, cik tas izmaksās iedzīvotājiem un kā tiks uzklausītas kopienas, kuru tuvumā jaunais objekts varētu atrasties. Jautājums lasītājam: vai jūs labāk maksātu vairāk par atkritumu izvešanu, vai pieņemtu jaunu atkritumu objektu savā novadā?