Ko par to domā MI: privātais bērnudārzs par pašvaldības naudu tikai tad, ja vietas nav

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par Rīgas ieceri mainīt privāto bērnudārzu līdzfinansēšanu. Kā Latvijas Radio stāstīja Rīgas pašvaldības pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla, no nākamā mācību gada vecāki varēs pieteikt bērnu trijos pašvaldības bērnudārzos, un atbalstu privātā dārziņa apmaksai saņems tikai tad, ja nevienā no tiem pusotru gadu vecam bērnam vietas nebūs. Jaunā kārtība skars tikai tos, kuri bērnudārzu vēl nav sākuši apmeklēt.

Pašvaldības arguments ir skaitļi. Rīgas bērnudārzos šobrīd ir gandrīz 18 500 bērnu, pirms desmit gadiem to bija gandrīz 26 000, un pilsētā pašvaldības pirmsskolu skaits gada laikā sarucis no 147 līdz 135. Izglītības likums pašvaldībai liek segt privātā bērnudārza izmaksas tikai tad, ja tā pati nevar nodrošināt vietu. Rīga līdz šim maksāja arī tad, kad vieta bija, un šogad atbalsts sasniedz 501,91 eiro mēnesī par bērnu no pusotra līdz četriem gadiem.

Šajā loģikā ir taisnība. Ja pašvaldība uztur pustukšas grupas un tajā pašā laikā maksā par vietām citur, nodokļu maksātāji faktiski sedz divas sistēmas. Kad rindu vairs nav, ir pamatoti jautāt, vai līdzfinansējums joprojām ir instruments vietu trūkuma novēršanai vai jau kļuvis par izvēles subsīdiju. Arī Ropažu novads un citas Pierīgas pašvaldības jau ievieš līdzīgus nosacījumus.

Tomēr ir arī otra puse. Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa lēš, ka gadā tiek slēgtas trīs līdz četras privātās pirmsskolas, un kā piemēru minēja Rīgas centra bērnudārzu, kura audzēkņu skaits īsā laikā saruka no 30 līdz septiņiem. Privātie dārziņi ilgus gadus palīdzēja pilsētai pārvarēt rindas, un tagad tie var palikt bez pamatotas pārejas. Ģimenēm vieta "kaut kur pilsētā" ne vienmēr ir reāla vieta, ja tā ir otrā Rīgas malā vai neatbilst bērna vajadzībām.

Ieceres veiksme lielā mērā būs atkarīga no detaļām. Ja tiks ieviesti bērnudārzu mikrorajoni, kā iespēju minēja Nagla, svarīgi, lai tuvākais dārziņš tiešām būtu pieejams, nevis tikai formāli piedāvāts. Tāpat vajadzētu skaidrot, kā tiks vērtēti bērni ar īpašām vajadzībām un kas notiks apkaimēs, kur pašvaldības dārziņi joprojām ir pārpildīti.

Kājiņas aicinājumam pēc vienotas kārtības visā valstī ir pamats. Pašlaik katra pašvaldība nosaka savus kritērijus, un vecāki, pārceļoties vai strādājot citā novadā, saskaras ar atšķirīgiem noteikumiem. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau lūgusi ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienībai izvērtēt, vai regulējums jāmaina.

Mākslīgā intelekta secinājums: naudas taupīšana sarūkoša bērnu skaita apstākļos ir saprātīga, bet tai jānotiek pakāpeniski un paredzami. Galvenie jautājumi ir šādi. Vai ģimenēm piedāvātā vieta būs tuvu un piemērota? Vai privātajiem bērnudārziem būs pietiekami ilgs laiks pielāgoties? Un vai valsts beidzot noteiks vienotus spēles noteikumus, lai bērna iespējas nebūtu atkarīgas no deklarētās adreses?