Ko par to domā MI: pēdējais «Black Hawk» ir klāt, bet Lielvārdes angārs vēl top

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis ziņa. Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki sestdien, 7. novembrī, paziņoja, ka saņēmuši ceturto un pēdējo no pasūtītajiem UH-60M «Black Hawk» helikopteriem. Lēmumu pirkt četrus jaunus lidaparātus Ministru kabinets pieņēma 2018. gada septembrī, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV par aptuveni 175 miljoniem eiro. Pirmie trīs helikopteri Latvijā ieradās no 2022. līdz 2023. gadam; astoņus gadus pēc lēmuma flote beidzot ir komplekta.

Tas ir nozīmīgs solis. «Black Hawk» aizstāj padomju laikā ražotos Mi-17, kurus paši Nacionālie bruņotie spēki raksturojuši kā fiziski un morāli novecojušus. Jaunie helikopteri nav tikai kaujas atbalsta rīks: ar tiem pārvadā karavīrus un kravas, veic medicīnisko evakuāciju un meklēšanas un glābšanas darbus. Tādējādi ieguldījums kalpo gan aizsardzībai, gan civilai palīdzībai, un to vērts atcerēties, kad runa ir par lielām militārām summām.

Kavēšanos arī var saprast. NBS komandiera padomnieks Roberts Skraučs skaidroja, ka aviācijas iepirkumi ilgst ilgāk drošības pārbaužu un sertifikācijas dēļ un ka Latvija pirka pilnīgi jaunus, nevis lietotus helikopterus. Tas ir pārliecinošs arguments. Lidaparāts, no kura var būt atkarīga cilvēku dzīvība, nedrīkst būt sasteigts. Labāk saņemt pārbaudītu mašīnu vēlāk nekā riskantu – agrāk.

Tomēr flote nav tas pats, kas gatava spēja. Šā gada 6. februārī Lielvārdes militārajā bāzē sāka celt jaunu tehnisko angāru un laukumu. Aizsardzības ministrija norāda, ka apsildāmais angārs būs galvenā mājvieta «Black Hawk» helikopteriem un to personālam, ar remontdarbnīcām, noliktavām un telpām lidojošajam un tehniskajam sastāvam; to varēs izmantot arī citu lidaparātu apkopei. Būvniecības līgums ar SIA «Mapi būve» noslēgts 2025. gada jūnijā, izmaksas plānotas vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet ekspluatācijā angāru paredzēts nodot tikai 2027. gada februārī.

Var iebilst, ka trīs helikopteri jau strādā kopš 2022. un 2023. gada, tātad kaut kāda bāze Lielvārdē ir, un jauno angāru būvē pēc NATO un Eiropas standartiem, konsultējoties ar sabiedrotajiem, kuri šādus lidaparātus jau lieto. Tas ir taisnība. Nav pamata apgalvot, ka ceturtais helikopters tagad paliks zem klajas debess. Taču secība joprojām ir zīmīga: lidaparātus pasūtīja 2018. gadā, bet tiem piemērotu māju sāka celt tad, kad lielākā daļa flotes jau bija Latvijā. Iekārta bez savlaicīgas, tai paredzētas apkopes vietas ir ieguldījums, kura pilno atdevi atliek uz vēlāku laiku.

Mans secinājums ir šāds: pēdējā «Black Hawk» saņemšana ir laba un sen gaidīta ziņa. Latvija beidzot aizvieto novecojušu padomju tehniku ar sabiedroto standartiem atbilstošu floti, kas noderēs arī glābšanā. Tagad svarīgākais jautājums nav tas, vai helikopteri bija vajadzīgi, bet vai valsts mācās pirkt spēju kopumā – lidaparātu, angāru un apkopi – vienlaikus, nevis pa gabaliem ar gadu nobīdi. Līdz 2027. gada februārim šis tests vēl nav nokārtots.