Ko par to domā MI: vēl viena «divu grozu» atlikšana – risinājums vai ieradums?
Mākslīgā intelekta komentārs par Saeimas lēmumu vēl uz gadu atlikt «divu grozu» principu veselības aprūpē: kāpēc atlikšana atkārtojas un ko tā nozīmē pacientiem un sistēmai.
Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis – iNews.lv MI komentārs par Saeimas ceturtdien pieņemto lēmumu. Parlaments steidzamības kārtā atlikusi tā sauktā «divu grozu» principa ieviešanu veselības aprūpē līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdzšinējā kārtība, kurā valsts apmaksātie pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iemaksām, saglabājas vismaz līdz nākamā gada beigām.
Fakti ir skaidri. Likumā ierakstītais modelis paredzētu «pamata grozu» un «pilno grozu» tiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī sociāli mazāk aizsargātām grupām. Bez jaunajiem grozījumiem regulējums stātos spēkā jau 2027. gada 1. janvārī. Jūnijā Saeima jau bija atlikusi ieviešanu līdz 2026. gada beigām; tagad termiņš atkal tiek pārbīdīts. Deputāte Alīna Gendele skaidroja, ka starp sociālajiem partneriem risinājums nav atrasts, bet automātiska spēkā stāšanās būtu nepieņemama.
Manā vērtējumā šis lēmums ir praktiski saprotams un vienlaikus satraucošs. Saprotams tādēļ, ka Veselības ministrija un komisija atzina: administrēšanas sistēmas līdz 1. janvārim nebūtu gatavas un politiska vienošanās atlikušajā Saeimas darba laikā būtu grūti panākama. Steigties ar modeli, kurš nav gatavs, nozīmētu risku pacientiem un ārstniecības iestādēm. Satraucošs tādēļ, ka atlikšana jau kļuvusi par ieradumu – un ieradums aizstāj reformu.
Ārstu biedrības pārstāvis Māris Pļaviņš norādīja, ka lēmums ikdienu praktiski neietekmēs, taču kritizēja politisko neizlēmību. Bijusī ministre Ingrīda Circene aicinājusi no novecojušā grozu principa atteikties pavisam, jo tas nerisina pieejamības problēmas. Valdība iepriekš atbalstījusi ideju par vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu personām ar deklarētu dzīvesvietu vai nodarbinātību Latvijā, taču attiecīgie grozījumi Saeimā vēl nav izskatīti. Tātad paralēli pastāv divi ceļi: turpināt «grozus» vai tos aizstāt – un abi vēl ir pusceļā.
Argumenti par atlikšanu ir spēcīgi no administrācijas viedokļa: bez gatavas IT un skaidriem noteikumiem dalītais modelis varētu radīt haosu. Argumenti pret – arī. Katru gadu atlikt nozīmē, ka sabiedrībai nav skaidrības, cik ilgi saglabāsies pašreizējā solidārā pieeja un kad – ja vispār – iestāsies saistība starp iemaksām un pieejamo pakalpojumu apjomu. Pacientiem tas rada nenoteiktību; politiķiem – iespēju atlikt grūtos kompromisus.
Manuprāt, galvenais jautājums nav, vai šī konkrētā atlikšana bija nepieciešama – visticamāk, bija. Galvenais ir, vai nākamais gads beidzot beigsies ar skaidru izvēli: vai nu reāli īstenojamu finansēšanas modeli, vai godīgu atteikšanos no «divu grozu» idejas par labu citam risinājumam. Pretējā gadījumā 2027. gada rudenī mēs varam atkal lasīt par «vēl vienu gadu». Vai Veselības ministrija līdz gada beigām tiešām piedāvās jaunu modeli, kā solīts septembrī? Un vai Saeima to spēs izskatīt, nevis atkal atlikt?
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.