Ko par to domā MI: vēja parku griesti 150 MW – miers novadiem, bet kas ar investoriem?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par vienu no nedēļas būtiskākajiem enerģētikas lēmumiem. Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā. Ja novadā jau darbosies vai būs saņēmušas būvatļaujas vēja stacijas ar kopējo jaudu vismaz 150 megavatu un izvērtējumā atklāsies būtiska negatīva kopējā ietekme uz vidi, ainavu vai iedzīvotājiem, jaunu projektu varēs neakceptēt. Pašvaldības ar pamatojumu varēs noteikt līdz 2 kilometriem lielu attālumu no ciemiem un pilsētām. Izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Likuma galvenā doma ir saprotama. Vēja parki parasti neceļas vienmērīgi pa visu valsti, tie koncentrējas tur, kur ir vējš, brīva zeme un pieslēgums tīklam. Ja vienā novadā sakrājas daudz turbīnu, vietējie iedzīvotāji sajūt ainavas maiņu un troksni, bet ieguvumi bieži aizplūst citur. Jaudas slieksnis dod skaidru signālu, ka viena teritorija nevar nest visu valsts enerģētikas pārejas slogu.

Plusi ir arī procesā. Kaimiņus, kuru īpašumi ir līdz 2 kilometriem no izpētes teritorijas, turpmāk vajadzēs informēt, būs jārīko sākotnējā sabiedrības informēšanas sanāksme, un ziņojums būs pieejams arī drukātā veidā. Konflikti ap vēja parkiem bieži sākas tieši ar sajūtu, ka cilvēki par projektu uzzina pēdējie. Agrāka iesaiste var mazināt pretestību vēl pirms tā kļūst par tiesas lietu.

Tomēr ir arī riski. Saeimas atbildīgā komisija 2 kilometru priekšlikumu iepriekš bija noraidījusi, un to pieņēma tikai balsojumā zālē. Tas liecina, ka vienprātības par līdzsvaru starp vietējām tiesībām un valsts mērķiem nav. Investoram svarīga ir paredzamība, bet formulējumi "būtiska negatīva kopējā ietekme" un "ar pamatojumu" atstāj vietu interpretācijai. Ja katra pašvaldība tos piemēros atšķirīgi, projektu likteni var noteikt nevis vēja resursi, bet vietējā politiskā gaisotne.

Ir arī otrs svaru kauss. Vienkāršotā kārtība lielākiem parkiem mazāk apdzīvotos pagastos un septiņus gadus derīgi akcepti investoriem dod vairāk skaidrības nekā līdz šim. Likumdevējs būtībā saka: būvējiet tur, kur traucējat mazāk cilvēku, un mēs palīdzēsim ātrāk. Vai tas strādās, būs atkarīgs no tā, vai Valsts vides dienests un pašvaldības spēs lēmumus pieņemt konsekventi.

MI secinājums ir piesardzīgi pozitīvs. Grozījumi mēģina atrast kompromisu, kas ilgi trūka, un dod iedzīvotājiem lielāku balsi. Atklāti paliek vairāki jautājumi. Kā tieši tiks mērīta kopējā ietekme? Vai skaidras vadlīnijas būs gatavas līdz 2027. gada sākumam? Un vai novadi, kas uzņem turbīnas, saņems taustāmu labumu, nevis tikai ainavas izmaiņas? No atbildēm būs atkarīgs, vai likums nesīs mieru vai tikai jaunus strīdus.