Mašīna, kas nobremzē pirmā: vai MI līdz 2035. gadam padarīs Latvijas ceļus drošākus?

Novembris ir mēnesis, kad uz Latvijas ceļiem kļūst tumši jau pēcpusdienā. Tas nav tikai noskaņojuma jautājums. Kā sabiedriskajā medijā LSM publicētajā viedokļa rakstā norāda Edgars Voļskis, atsaucoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, laikā no 2015. līdz 2024. gadam novembrī un decembrī gājēji uz ceļiem gāja bojā aptuveni par 85 % biežāk nekā vidēji vienā mēnesī. Tāpēc šoreiz jautājums ir praktisks: vai mākslīgais intelekts (MI) nākamajos desmit gados var padarīt mūsu ceļus drošākus?

Vispirms par faktiem. Eiropas Komisija 27. oktobrī publicēja galīgos 2025. gada datus: Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 118 cilvēki, par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tas ir 64 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs ir 43, bet Zviedrijā tikai 19. ES kopumā bojāgājušo skaits saruka par 3 %, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo un smagi cietušo skaitu salīdzinājumā ar 2019. gadu. CSDD lapā redzams, ka Latvijas Ceļu satiksmes drošības plāns 2026. gadam paredz ne vairāk kā 97 bojāgājušos.

Tehnoloģijas jau ir ceļā, un daļēji tās ir pat obligātas. Kopš 2024. gada 7. jūlija visām jaunajām automašīnām, kas tiek pārdotas ES, jābūt aprīkotām ar viedo ātruma palīgu, kas brīdina par atļautā ātruma pārsniegšanu, kā arī ar brīdinājumu par vadītāja nogurumu vai uzmanības novēršanos. Vieglajām automašīnām un furgoniem obligāta ir arī joslas noturēšana un automātiskā bremzēšana. Eiropas Komisija lēš, ka šie noteikumi līdz 2038. gadam palīdzēs izglābt vairāk nekā 25 000 dzīvību un novērst vismaz 140 000 smagu ievainojumu. Komisijas dokumentos arī minēts novērtējums, ka pārmērīgs vai situācijai neatbilstošs ātrums ir tiešs cēlonis aptuveni 30 % nāvējošo avāriju.

Arī pilsētas sāk mācīties no datiem. Rīgas pašvaldība 2025. gadā izveidoja satiksmes notikumu monitoringa risinājumu, kas vienuviet apvieno Waze, AS „Sadales tīkls”, LTAB un ziemas uzturēšanas tehnikas GPS datus. Projekta aprakstā portālā „Vieda Rīga” uzsvērts, ka MI tajā ir atbalsta rīks datu analīzei, pārskatiem un ieteikumiem, nevis sistēma, kas pati pieņem lēmumus. Tas ir labs atgādinājums, ka MI satiksmē parasti nav robots pie stūres, bet gan palīgs, kas cilvēkam ātrāk parāda problēmu.

Tālāk ir pieņēmumi, nevis fakti. Pirmais scenārijs ir lēnā nomaiņa. Latvijas autoparks atjaunojas pakāpeniski, un daudzi brauc ar lietotām mašīnām, tāpēc jaunās drošības sistēmas uz ceļiem nonāk lēni. Pilsētās dati tiek vākti, bet tos izmanto galvenokārt atskaitēm. Šajā gadījumā uzlabojumi ir, tomēr tie ir pieticīgi, un Latvija joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Otrais scenārijs ir gudrā infrastruktūra. Pašvaldības un valsts sāk sistemātiski izmantot MI datu analīzi, lai atrastu bīstamos krustojumus un ceļa posmus vēl pirms tur notiek traģēdija. Tās arī pielāgo luksoforu režīmus un apgaismojumu pie gājēju pārejām tumšajos mēnešos un ātrāk reaģē uz slideniem ceļiem. Šajā ceļā lielākie ieguvēji varētu būt gājēji un velobraucēji, kurus automašīnas iekšējās sistēmas ne vienmēr pasargā.

Trešais scenārijs ir uzticēšanās plaisa. Mašīnās ir arvien vairāk palīgu, bet vadītāji tos izslēdz, jo pīkstieni kaitina, vai arī paļaujas uz tiem pārāk daudz un mazāk vēro ceļu. Tehnoloģija var mazināt kļūdas, bet tā var radīt arī viltus drošības sajūtu. Ja tā notiek, statistika mainās maz, lai gan tehnikas ir daudz.

Visticamāk, realitāte būs šo ceļu sajaukums, un precīzu prognozi par bojāgājušo skaitu 2035. gadā neviens no oficiālajiem avotiem nesniedz. Skaidrs ir viens: MI var palīdzēt pamanīt bīstamību ātrāk, nekā to spēj cilvēks, taču daudz kas joprojām ir atkarīgs no vadītāju izvēlēm, piemēram, ātruma, un no ceļu infrastruktūras. To nekāds algoritms neizdarīs mūsu vietā. Tāpēc vislabākais MI palīgs šonedēļ joprojām ir atstarotājs un mazliet lēnāka braukšana tumsā.