Sensors, kas pamana kritienu: trīs scenāriji, kā MI līdz 2040. gadam varētu palīdzēt novecojošajai Latvijai

Latvija noveco, un tas vairs nav tikai demogrāfu brīdinājums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2026. gada sākumā valstī dzīvoja 413,0 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem jeb 22,4 % iedzīvotāju. Vēl 155,8 tūkstošās mājsaimniecībās dzīvoja viens cilvēks, kurš ir 65 gadus vecs vai vecāks. Latgalē seniori jau veido 25,3 % iedzīvotāju.

Eurostat jaunākās iedzīvotāju projekcijas (EUROPOP2025, publicētas 2026. gada aprīlī) Latvijai rāda vienu no straujākajiem kritumiem Eiropas Savienībā: ja pieņēmumi par dzimstību, mirstību un migrāciju piepildīsies, iedzīvotāju skaits no 2025. līdz 2100. gadam samazināsies par 33,9 %. Eurostat pats uzsver, ka tās nav prognozes, bet scenāriji „kas būtu, ja”. Tomēr virziens ir skaidrs: vecāku cilvēku būs relatīvi vairāk, darbspējīgo mazāk.

Kas par to rūpēsies? ESAO 2023. gada ziņojumā par ilgtermiņa aprūpes darbiniekiem norādīts, ka jau pirms pandēmijas Eiropā tikai puse no 65 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem ar smagiem ikdienas darbību ierobežojumiem saņēma formālu aprūpi, bet ceturtā daļa nesaņēma ne formālu, ne ģimenes palīdzību. Lai sekotu pieprasījumam, ESAO valstīs aprūpes darbinieku īpatsvaram kopējā nodarbinātībā nākamās desmitgades laikā būtu jāpieaug vismaz par 27 %, bet ticamāk par 32 %. Viens no ESAO ieteikumiem ir plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas, vienlaikus sargājot privātumu un mācot darbiniekiem digitālās prasmes.

Latvijā pirmie soļi jau sperti. Rīgas Stradiņa universitāte 2026. gada aprīlī kopā ar partneriem no vairākām Eiropas valstīm sāka projektu „Mākslīgais intelekts aprūpē novecošanai mājās” (Care@Home), kas ilgs līdz 2029. gada martam. Tā mērķis ir izstrādāt bezkontakta uzraudzības sistēmu, kurā sensori un MI seko senioru kustībām, vitālajiem rādītājiem un ikdienas aktivitātēm, turklāt datus apstrādā pašā ierīcē, lai mazāk informācijas ceļotu pa tīklu. Ventspils sociālās aprūpes namā „Selga” pārrobežu projektā ElderGuardian tiek ieviesti kritienu noteikšanas sensori, un pašvaldība uzsver, ka tie ir atbalsts personālam, nevis tā aizstājējs. Rīgas sociālās aprūpes centrā „Gaiļezers” 2025. gada nogalē ar pašvaldības inovāciju fonda atbalstu izveidota sensorās un kognitīvās stimulācijas telpa senioriem ar demenci.

Kā tas varētu izskatīties 2040. gadā? Turpmāk ir nevis fakti, bet trīs iespējami scenāriji.

Pirmais scenārijs ir „Mazi soļi”. Projekti beidzas, atskaites tiek iesniegtas, bet plašāk risinājumi neieviešas, jo pašvaldībām trūkst naudas uzturēšanai un vienotu standartu. Lielākās pilsētas aprūpes namos ir daži sensori un viedās telpas, bet laukos seniors, kurš dzīvo viens, joprojām paļaujas uz kaimiņu vai radinieku zvanu. Aprūpētāju trūkums tiek risināts galvenokārt ar algām un darbinieku piesaisti, tehnoloģijām paliekot otrajā plānā.

Otrais scenārijs ir „Klusais palīgs mājās”. Bezkontakta sensori un MI kļūst par ierastu sociālo pakalpojumu daļu, līdzīgi kā tagad drošības poga. Sistēma pamana kritienu, neparastu nakts nemieru vai to, ka cilvēks vairākas dienas maz kustas, un brīdina aprūpētāju vai ģimeni. Aprūpētājs mazāk laika pavada, braucot „tikai pārbaudīt”, un vairāk ar tiem, kam palīdzība tiešām vajadzīga. Tas ļautu senioriem ilgāk dzīvot savās mājās, bet prasītu skaidrus noteikumus par to, kas redz datus un kā seniors pats var uzraudzību atteikt.

Trešais scenārijs ir „Uzraudzība cilvēka vietā”. Tehnoloģija ir lēta un izplatīta, bet ar to cenšas aizstāt cilvēkus, nevis viņiem palīdzēt. Sensori fiksē visu, taču uz brīdinājumiem nav kam reaģēt, un vientulība nemazinās, jo ekrāns vai skaļrunis nav sarunu biedrs. Šo scenāriju var novērst, ja tehnoloģijas ieviešanu sasaista ar personāla apmācību un pakalpojumu kvalitāti, kā iesaka ESAO.

Kurš scenārijs piepildīsies, šodien nav zināms. Tas atkarīgs no tā, vai izmēģinājumu projekti pārtaps par pastāvīgiem pakalpojumiem, vai tiks atrasts finansējums un vai senioru privātums būs aizsargāts. Skaidrs ir viens: novecošana Latvijā turpināsies, un MI var kļūt par aprūpētāja papildu acīm, bet ne par viņa sirdi un rokām.