Balss, kas izklausās pēc mazdēla: kurš līdz 2030. gadam labāk izmantos MI — krāpnieki vai viņu ķērāji?

Telefons zvana, un balss otrā galā izklausās gandrīz kā mazdēlam: avārija, steidzami vajadzīga nauda. Šāds zvans Latvijā vairs nav retums, un ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI) to var padarīt vēl ticamāku. Taču tas pats MI strādā arī otrā pusē — bankās, drošības komandās un, iespējams, drīz arī mūsu telefonos. Kurš šajās sacensībās līdz 2030. gadam būs priekšā, vēl nav izšķirts.

Vispirms fakti. Valsts policija janvārī ziņoja, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa vismaz 23,7 miljonus eiro, kamēr gadu iepriekš zaudējumi bija 16 miljoni. Policijā reģistrēti 8701 ar krāpšanu un tās mēģinājumiem saistīts notikums, un telefonkrāpšana veidoja aptuveni 55% no visām krāpšanām. Visbiežāk cieta cilvēki pēc 60 gadu vecuma, īpaši vecumā no 70 līdz 90 gadiem. Investīciju krāpšanā policija norāda uz reklāmām sociālajos tīklos ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem.

Bankās aina ir mazliet cerīgāka. Finanšu nozares asociācijas dati, ko publicēja TVNET un LETA, liecina, ka četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpa 12,22 miljonus eiro, par 21,3% mazāk nekā 2024. gadā, bet bankas novērsa 18 464 krāpšanas mēģinājumus par 14 miljoniem eiro. Asociācijas krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs Mārcis Pelcis to raksturoja kā pirmo gadu, kad izdevies nosargāt vairāk naudas, nekā izkrāpts. Viņš arī minēja, ka krāpšanā izmantoti dziļviltojumi ar atpazīstamiem cilvēkiem, un uzsvēra, ka banka ir tikai ķēdes pēdējais posms — pirms tam ir zvans, īsziņa vai e-pasts.

Trešais avots ir CERT.LV. Tās pārskatā par 2025. gada ceturto ceturksni fiksēts vēsturiski lielākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits (923), un galvenais pieauguma dzinējs bija krāpšana. CERT.LV norāda, ka sociālā inženierija pastiprinās, efektīvi izmantojot MI rīkus un automatizāciju, bet tās DNS ugunsmūris ceturkšņa laikā 1,03 miljonus reižu pasargāja lietotājus no krāpniecisku vietņu apmeklēšanas. Vēl viens jaunums nāk no Briseles: kopš 2026. gada 2. augusta ES Mākslīgā intelekta akta 50. pants prasa skaidri marķēt dziļviltojumus, un MI sistēmu nodrošinātājiem saturs jāmarķē arī mašīnlasāmi, liecina Eiropas Komisijas skaidrojums.

Tālāk — nevis fakti, bet pieņēmumi. Šie trīs scenāriji ir iespējami attīstības ceļi, nevis prognozes ar garantiju.

Pirmais scenārijs: „Bruņošanās sacensības”. Krāpnieki MI izmanto, lai vienā vakarā sagatavotu tūkstošiem personalizētu īsziņu nevainojamā latviešu valodā un atdarinātu tuvinieku balsis. Bankas atbild ar arvien gudrākiem uzvedības modeļiem, kas pamana neparastus maksājumus. Ja abas puses attīstās līdzīgā tempā, zaudējumi varētu palikt aptuveni pašreizējā līmenī, bet krāpšana arvien vairāk pārvietotos uz kanāliem, kurus bankas neredz, piemēram, skaidras naudas un dārglietu nodošanu, par ko jau tagad brīdina policija.

Otrais scenārijs: „Filtrs telefonā”. Ja telekomunikāciju operatori, bankas un CERT.LV dalītos signālos ātrāk, MI varētu atpazīt aizdomīgu zvanu vai saiti, pirms cilvēks paceļ klausuli. Tad pieredze, kas jau tagad darbojas ar DNS ugunsmūri, paplašinātos uz zvaniem un tērzēšanas lietotnēm. Šis ceļš prasītu ne tikai tehnoloģijas, bet arī skaidrus noteikumus par to, kas drīkst bloķēt zvanus un kā tiek aizsargāti mūsu dati.

Trešais scenārijs: „Ģimenes parole”. Šajā variantā izšķirošais nav algoritms, bet ieradums. Tāpat kā piesprādzēšanās automašīnā kļuvusi par paradumu, ģimenes vienojas par slepenu vārdu vai atzvanīšanas noteikumu, un skolas, bibliotēkas un pašvaldības māca atpazīt viltotu balsi vai video. Marķējums, ko prasa ES regulējums, palīdzētu godprātīgiem satura veidotājiem un platformām, taču, visticamāk, krāpnieki savus dziļviltojumus labprātīgi nemarķēs — tāpēc cilvēka modrība paliktu galvenā aizsardzība.

Realitāte, iespējams, būs visu trīs sajaukums. Labā ziņa ir tā, ka jau šodien četrās lielākajās bankās vairums krāpšanas mēģinājumu tiek apturēti, un vienkāršākais aizsardzības līdzeklis maksā nulle eiro: nolikt klausuli un pašam piezvanīt savējiem.