Piecas ES valstis rosina Lielbritānijai maksāt par pieeju ES elektroenerģijas tirgum

Piecu ES dalībvalstu vadītāji pieprasa, lai Lielbritānija par atgriešanos Eiropas Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū veiktu finanšu iemaksu ES reģionālās attīstības jeb kohēzijas fondos. To paredz vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, par kuru ziņoja Euronews, The Telegraph un aģentūra AFP. Vēstuli parakstījuši Beļģijas premjerministrs Barts de Vevers, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Luksemburgas premjerministrs Liks Fridens un Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens.

Jautājums kļūst par vienu no strīdīgākajiem pirms ES un Lielbritānijas samita, kas 20. novembrī notiks Briselē. Premjerministrs Endijs Bērnems sola valsti tuvināt Eiropas Savienībai desmit gadus pēc Brexit referenduma, un samitā plānots vienoties arī par jauniešu mobilitāti, pārtikas un sanitārajām prasībām un oglekļa emisiju kvotu tirdzniecību.

Vēstulē rakstīts, ka vienošanās par “atbilstošu” Lielbritānijas iemaksu reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanai būtu jāsaista ar valsts integrāciju ES elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus piecas valstis aicina sarunas noslēgt ātri. Pēc The Telegraph rīcībā esošās informācijas, tās arī cenšas novērst pārāk lielas prasības, kas varētu izjaukt sarunas. Euronews redzētajā kopīgā paziņojuma projektā ES līderi kopumā atbalsta britu iemaksas principu, taču teksts līdz samitam vēl var mainīties.

Visas piecas parakstītājas ir cieši saistītas ar Ziemeļjūras energosistēmu. Vēstulē teikts, ka vienošanās ļautu Ziemeļjūras reģionu pārvērst par pasaulē lielāko tīrās enerģijas centru, un minēta iecere attīstīt līdz 100 GW kopīgu projektu un 300 GW jūras vēja enerģijas. Saskaņā ar The Telegraph pēdējos gados ES nodrošinājusi 5–10% Lielbritānijas elektroenerģijas un 4–12% gāzes.

Lielbritānijas ministrs, kurš atbild par attiecībām ar ES, Hamišs Folkoners laikrakstam The Guardian sacīja, ka valdība elektroenerģijas tirgus un kohēzijas fonda sasaistes principu nav pieņēmusi, taču abas puses par to runās. Enerģētikas drošības un oglekļa neitralitātes ministrijas jaunākais ministrs Martins Makkluskijs iepriekš norādīja, ka nekāda summa nav saskaņota un jebkurai iemaksai jābūt izdevīgai Lielbritānijai.

Kā iespējamu paraugu Euronews min Norvēģiju, kas ES iekšējā tirgū piedalās caur Eiropas Ekonomikas zonu un, pēc Norvēģijas misijas ES datiem, ik gadu iemaksā aptuveni 391 miljonu eiro grantos mazāk turīgu Eiropas reģionu attīstībai. The Guardian norāda, ka Lielbritānijā šāda vienošanās varētu izraisīt strīdus, jo kohēzijas fonda nauda lielākoties nonāk infrastruktūras projektos Centrālajā un Austrumeiropā, kur kohēzijas līdzekļus saņem arī Latvija.

Lielbritānijai jau iepriekš bija domstarpības ar ES par dalības maksu. Sarunas par pievienošanos ES aizsardzības aizdevumu programmai SAFE, kuras apjoms ir 150 miljardi eiro, izjuka, kad ES amatpersonas ierosināja līdz 6 miljardiem eiro lielu iemaksu. Vai elektroenerģijas jautājumā panākt kompromisu izdosies, būs skaidrāks pēc 20. novembra samita.