Senāts: koplietošanas telpas atbrīvošanu tiesā jāprasa dzīvokļu īpašnieku kopībai

Augstākās tiesas Senāts 22. oktobrī atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kāds Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs bija jāizliek no koplietošanas ratiņtelpas, un izbeidzis tiesvedību. Iemesls nav tas, ka nomnieks būtu tiesīgs telpu paturēt, bet gan tas, ka prasību tiesā bija cēlusi nepareizā persona.

Spriedums ir svarīgs daudziem namiem, kur kāpņu telpu, pagrabu vai ratiņtelpu lieto viens iedzīvotājs. Senāts atgādināja, ka lēmumi par kopīpašuma daļas nodošanu lietošanā ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. Tādēļ arī prasība par šādas telpas atbrīvošanu jāceļ kopībai savā vārdā. Pārvaldnieks to var darīt kā kopības pārstāvis, bet tad tas skaidri jānorāda prasības pieteikumā.

Lietas apstākļi bija šādi. 2022. gada rudenī mājas dzīvokļu īpašnieki aptaujā atļāva pārvaldniecei, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai, iznomāt vienam iedzīvotājam 17,9 kvadrātmetrus lielu ratiņtelpu blakus viņa dzīvoklim. Līgums tika noslēgts uz trim gadiem, un telpā bija paredzēts novietot vecas mēbeles un velosipēdus. Līgums ļāva abām pusēm to izbeigt jebkurā laikā, brīdinot otru pusi rakstiski vismaz 30 dienas iepriekš.

2024. gada jūnijā pārvaldniece paziņoja, ka līgums beigsies 2. septembrī, bet nomnieks telpu neatbrīvoja. Rīgas pilsētas tiesa un pēc tam Rīgas apgabaltiesa nolēma viņu izlikt kopā ar mantām. Nomnieks kasācijas sūdzībā cita starpā norādīja, ka ieeja viņa dzīvoklī iespējama tikai caur ratiņtelpu.

Senāts lielāko daļu nomnieka argumentu noraidīja. Tas atzina, ka tiesības vienpusēji izbeigt līgumu bija skaidri pielīgtas un tās izmantotas pareizi. Senāts arī piekrita zemākajām instancēm, ka ratiņtelpa nav atsevišķs nekustamais īpašums, bet koplietošanas telpa, un tas, ka caur to iet uz dzīvokli, nenozīmē, ka citi īpašnieki to nevarētu lietot.

Tomēr izšķirošs bija jautājums par prasības tiesībām. Pārvaldniece prasību bija parakstījusi un iesniegusi savā vārdā, nevis kā kopības pilnvarota pārstāve. Senāts uzskatīja, ka apgabaltiesai šī iemesla dēļ tiesvedība bija jāizbeidz. Senāts arī piebilda, ka krietna pārvaldnieka pienākums ir bez vilcināšanās celt prasību kopības vārdā, ja tas vajadzīgs kopības interešu aizsardzībai.

Atceļot spriedumu, Senāts nolēma atmaksāt nomniekam 300 eiro drošības naudu. Senāta spriedums nav pārsūdzams.