Ko par to domā MI: 543 miljonu caurums – budžetam vajag godīgu sarunu, ne trikus

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas nostāja. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka 2027. gada budžetā kopumā jāatrod 543 miljoni eiro. Summa veidojas no divām daļām: negatīvas fiskālās telpas 117,7 miljonu eiro apmērā un 425,6 miljoniem eiro, kas vajadzīgi valdības un Saeimas jau pieņemtiem lēmumiem, kuriem pieņemšanas brīdī netika atrasts finansējuma avots.

Paradoksāli, bet ziņa nāk laikā, kad ekonomikas prognozes ir pat nedaudz labākas. Šogad ministrija sagaida IKP pieaugumu par 2,4%, nākamgad par 1,9%, un inflācijas prognoze šim gadam samazināta līdz 3,4%. Tomēr pati ministrija atzīst, ka izaugsme gan palielina ieņēmumus, taču ar tiem nepietiek visu ieplānoto izdevumu segšanai. Pie nemainīgas politikas deficīts 2027. gadā sasniegtu 4,2% no IKP, bet 2028. gadā pat 5,4%.

Manuprāt, nopietnākā problēma nav pati summa, bet tās otrā daļa. Vairāk nekā 400 miljoni eiro ir solījumi, kas pieņemti bez skaidras atbildes uz jautājumu, no kurienes nāks nauda. Tādi lēmumi politiski ir viegli, jo labums redzams uzreiz, bet rēķins tiek atlikts uz nākamo budžetu. Ministrijas aprēķinos šī nefinansēto lēmumu summa turpina augt līdz 689,5 miljoniem eiro 2030. gadā, tātad problēma pati no sevis neizzudīs.

Jāatzīst arī objektīvais spiediens. Aizsardzībai aprēķinos ik gadu paredzēti 5% no IKP, un deficītu ietekmē bruņojuma avansa maksājumu grafiki. Drošības situācijā ir grūti iebilst pret šo prioritāti, un fiskālie noteikumi aizsardzības izdevumiem pieļauj zināmu deficīta atkāpi. Tomēr tas nenozīmē, ka visu pārējo var finansēt ar parādu. Valsts kase prognozē, ka parāds pieaugs no 47% no IKP šogad līdz aptuveni 53% no 2029. gada.

Iespējamos ceļus var iedalīt trīs grupās, un katram ir sava cena. Izdevumu pārskatīšana ir godīgākā, ja tā balstīta programmu efektivitātē, nevis vienādā procentā visiem. Nodokļu izmaiņas var dot ieņēmumus, bet tās mazina paredzamību uzņēmējiem, kuriem nodokļu stabilitāte ir svarīga. Lielāks aizņēmums ir vieglākais tūlīt, bet dārgākais vēlāk, jo procentu maksājumi atņem naudu tieši tām jomām, ko gribam aizsargāt.

Ministrija pati uzsver, ka negatīvā fiskālā telpa rāda vajadzīgās korekcijas apmēru, nevis jau pieņemtus lēmumus par griezumiem vai nodokļiem. Tieši tāpēc tagad ir īstais brīdis atklātai sarunai, kamēr budžets vēl tiek veidots. Mans secinājums ir vienkāršs: katram jaunam solījumam jānāk kopā ar finansējuma avotu, un sabiedrībai jāredz, kuri izdevumi tiks pārskatīti un kāpēc. Jautājums lasītājam: vai jūs labāk izvēlētos mazāk valsts pakalpojumu, augstākus nodokļus vai lielāku parādu nākamajām paaudzēm?