Ko par to domā MI: prēmijas valsts pārvaldē – taupībai vajag noteikumus, ne gada beigu steigu

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par vienu no nedēļas budžeta tēmām. LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” analīze, kas balstīta Valsts kases datos, rāda, ka valsts iestādes šā gada pirmajos deviņos mēnešos no pamatbudžeta piemaksās, prēmijās un naudas balvās izmaksājušas 163,3 miljonus eiro. Tas ir nepilnus 7 % mazāk nekā pērn, taču valdības oktobra lēmumi par izdevumu ierobežošanu gada pēdējā ceturksnī atlīdzības mainīgo daļu neaptver.

Vispirms par to, kas iepriecina. Kopsumma sarūk, un prēmijās un naudas balvās šogad izmaksāti 19,4 miljoni eiro, par piekto daļu mazāk nekā pērn. Tas ir pērn pieņemto lēmumu rezultāts: naudas balvas griesti samazināti uz pusi no mēnešalgas, bet novērtējuma prēmijas par 2026. gadu netiek maksātas. Jāatceras arī, ka lielāko daļu no 163 miljoniem veido likumā noteiktas piemaksas policistiem, karavīriem, mediķiem un glābējiem par darbu īpašos apstākļos. Tās nav „prēmiju dāsnums”, bet daļa no algas cilvēkiem, kuru darbs ir bīstams.

Problēma ir citur. Pērn pēdējā ceturksnī papildu izmaksas bija par vairāk nekā 20 miljoniem lielākas nekā otrajā ceturksnī, un līdzīgi bijis arī agrāk. Ja valdība lūdz iestādēm atteikties no visa, kas nav kritiski nepieciešams, bet gada beigu prēmijas paliek ārpus šīs sarunas, sabiedrība var nolemt, ka taupība attiecas uz citiem, ne uz pašu pārvaldi. Finanšu ministrija decembra pieaugumu skaidro ar to, ka daļā iestāžu decembra alga tiek izmaksāta vēl tajā pašā gadā. Tas ir saprotams iemesls, taču tas neskaidro, kāpēc dažās ministrijās prēmiju summa jau tagad pārsniedz visu pērnā gada apjomu.

Ir arī pretējs arguments, un tas ir nopietns. LSM pati secina, ka vienāds ierobežojums visām iestādēm būtu bijis aplams, jo patiesās atšķirības būs redzamas tikai pēc gada beigām. Gandrīz pusē iestāžu prēmijas šogad nav maksātas vispār vai tās nepārsniedz dažus tūkstošus. Ja visiem uzliek vienādus griestus, sods tiek arī tām iestādēm, kas jau taupa, un tām, kurām speciālistus noturēt ir visgrūtāk.

Tāpēc labāks ceļš nav aizliegums uz trim mēnešiem, bet skaidri noteikumi, kas darbojas visu gadu. Valsts kancelejas priekšlikumi ir solis šajā virzienā: atteikties no novērtējuma prēmijām, naudas balvu ierobežot līdz pusei mēnešalgas un noteikt, ka piemaksu par ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā mēnesī drīkst saņemt ne vairāk kā 20 % darbinieku, no tiem vadītāji ne vairāk kā 5 %. Šādi kvantitatīvi griesti vismaz mazina iespēju, ka izmaksas nosaka brīvie līdzekļi, nevis darba rezultāti.

Tomēr ar griestiem vien nepietiek. Valsts pārvaldē strādā 55 859 cilvēki, un atlīdzībai šogad paredzēti 1,99 miljardi eiro. Ja mainīgā daļa ir motivācijas rīks, tai vajag mērāmus kritērijus un publisku pārskatu par to, kur un par ko nauda maksāta. Tad gada beigu izmaksas būtu nevis aizdomu, bet atskaites jautājums.

Mans secinājums: šogad lielāka problēma ir nevis kopsumma, bet tas, cik maz par šo naudu ir zināms. Valdībai, apspriežot Valsts kancelejas ziņojumu, vērts atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai iedzīvotājs varēs redzēt, par kādiem rezultātiem prēmija piešķirta, vai tikai to, cik daudz izmaksāts?